16.1.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 11/41
Prasība, kas celta 2009. gada 30. oktobrī — Marcuccio/Komisija
(Lieta F-91/09)
2010/C 11/79
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Komisijas lēmuma, ar kuru ir noraidīts prasītāja lūgums atlīdzināt kaitējumu, kas radies saistībā ar vēstuli, ar kuru Komisija lūdza kādam ārstam veikt medicīnisko izmeklēšanu darba terapijas ietvaros, lai pārbaudītu prasītāja faktisko spēju strādāt, atcelšana
Prasītāja prasījumi:
—
atzīt par neesošu atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem vai arī, pakārtoti, atcelt lēmumu, kas faktiski bija netiešs lēmums, ar kuru Komisija noraidīja 2008. gada 3. septembra lūgumu;
—
tiktāl, ciktāl vajadzīgs, atzīt par neesošu atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem vai arī, pakārtoti, atcelt aktu neatkarīgi no tā formas, ar kuru Komisija noraidīja 2009. gada 16. marta sūdzību pret lēmumu, ar kuru tika noraidīts 2009. gada 9. septembra lūgums;
—
tiktāl, ciktāl vajadzīgs, atzīt par neesošu atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem vai arī, pakārtoti, atcelt 2009. gada 30. jūnija paziņojumu ADMIN.B.2/MB/ks/D(09) 16349;
—
tiktāl, ciktāl vajadzīgs, atzīt, ka Komisijas ierēdnis: a) nosūtīja vai arī lika nosūtīt A.S.L. Le 2 — Maglie direktoram 2003. gada 9. decembra paziņojumu attiecībā uz “Medicīnisko izmeklēšanu darba terapijas ietvaros Tricase (Le)”; b) lūdza viņam noorganizēt, lai prasītājam tiktu veikta medicīniskā izmeklēšana darba terapijas ietvaros; c) informēja viņu par to, ka ieilgušas slimības dēļ (vairāk nekā 365 dienas) attiecībā uz prasītāju 2003. gada 14. februārī ir uzsākta procedūra (sasaukta invaliditātes komiteja), lai izvērtētu, vai prasītājs ir spējīgs strādāt; d) darīja viņam zināmu savu pilnīgi nepamatoto viedokli, ka prasītājs “ir veicis vairākas darbības, lai novilcinātu invaliditātes komitejas sasaukšanu, ko kompetentais Eiropas Komisijas dienests pamatojuma trūkuma dēļ noraidīja”; e) informēja viņu, ka prasītājs “tika aicināts ierasties uz medicīnisko izmeklēšanu Briselē pirmdien, 2003. gada 8. decembrī”; f) norādīja viņam uz tās personas vārdu, kas tika iecelta, lai invaliditātes komitejā pārstāvētu iestādi; g) informēja viņu, ka 2003. gada 9. decembrī“Komisijas medicīnas dienests pa faksu nav saņēmis nevienu medicīnisko izziņu”; h) izteica viņam savu pilnībā nepamato viedokli, ka prasītājam medicīniskā izziņa pa faksu bija jānosūta Komisijas medicīniskajam dienestam, lai viņš varētu attaisnot neierašanos uz medicīnisko izmeklēšanu, kurai bija jānotiek pirmdien 2003. gada 8. decembrī Briselē; i) 2003. gada 9. decembra paziņojumam pievienoja divus dokumentus — vienu par apgalvoto invaliditātes komisijas sasaukšanu attiecībā uz prasītāju un otru par uzaicinājumu prasītājam ierasties uz medicīnisko izmeklēšanu;
—
tiktāl, ciktāl vajadzīgs, apstiprināt un atzīt, ka katra no attiecīgajām zaudējumus radošajām darbībām un tās visas kopā ir pretlikumīgas;
—
piespriest atbildētājai kā attiecīgo zaudējumu atlīdzību izmaksāt prasītājam EUR 300 000 vai lielāku vai mazāku naudas summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu atlīdzību;
—
piespriest Komisija izmaksāt prasītājam EUR 300 000, sākot ar nākamo dienu, kas seko tai, kurā Komisija saņēma 2008. gada 9. septembra lūgumu, līdz pat faktiskai minētās summas samaksas dienai, un samaksāt prasītājam procentus par šo summu ar likmi 10 % gadā ar ikgadējo kapitalizāciju;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.
Full & Egal Universal Law Academy