5.5.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 133/3
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums (Corte di Appello di Torino (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SCF Consorzio Fonografici/Marco Del Corso
(Lieta C-135/10) (1)
(Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā - Romas konvencijas, TRIPS līguma un WPPT tieša piemērojamība Savienības tiesību sistēmā - Direktīva 92/100/EK - 8. panta 2. punkts - Direktīva 2001/29/EK - “Publiskošanas” jēdziens - Radiopārraidē atskaņotu fonogrammu publiskošana zobārsta kabinetā)
2012/C 133/04
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Corte di Appello di Torino
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: SCF Consorzio Fonografici
Atbildētājs: Marco Del Corso
Piedalās: Procuratore generale della Repubblica
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte di Appello di Torino — 1961. gada 23. oktobrī Romā izstrādātās Starptautiskās konvencijas par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību, Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (TRIPS līgums) un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līguma par izpildījumu un fonogrammām (WPPT) tiešā piemērojamība Kopienu tiesību sistēmā — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 3. panta 2. punkta interpretācija — “Publiskošanas” jēdziens — Radio fonogrammu pārraidīšana un publiskošana zobārsta kabinetā
Rezolutīvā daļa:
1)
Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietverts 1.C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš 1994. gada 15. aprīlī parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gada 20. decembrī Ženēvā pieņemtā Līguma par izpildījumu un fonogrammām noteikumi ir piemērojami Savienības tiesību sistēmā;
tā kā Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību, kas 1961. gada 26. oktobrī pieņemta Romā, nav Savienības tiesību sistēmas sastāvdaļa, tā Savienībā nav piemērojama, taču tā Savienībā rada netiešu iedarbību;
privātpersonas nevar tieši atsaukties ne uz minēto konvenciju, ne uz iepriekš minētajiem līgumiem;
“publiskošanas” jēdziens, kas ir atrodams Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvā 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvā 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, ir jāinterpretē, ņemot vērā līdzvērtīgus jēdzienus, kas ir ietverti tajā pašā konvencijā un iepriekš minētajos līgumos, un tas ir jādara tādējādi, lai tas būtu saderīgs ar minētajiem instrumentiem, ievērojot arī kontekstu, kādā šie jēdzieni iederas, un mērķi, kas ir izvirzīts attiecīgajos intelektuālā īpašuma konvenciju noteikumos;
2)
“publiskošanas” jēdziens Direktīvas 92/100 8. panta 2. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neietver fonogrammu bezmaksas atskaņošanu zobārsta kabinetā, kā tas ir pamatlietā, brīvās profesijas praktizēšanai klientūras interesēs, kas tās klausās neatkarīgi no savas gribas. Līdz ar to šāda atskaņošana nerada fonogrammu producentiem tiesības saņemt atlīdzību.
(1) OV C 134, 22.05.2010.
Full & Egal Universal Law Academy