10.9.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 269/14
Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (Verwaltungsgericht Frankfurt am Main, Vācija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gerhard Fuchs (C-159/10), Peter Köhler (C-160/10)/Land Hessen
(Lieta C-159/10 un C-160/10) (1)
(Direktīva 2000/78/EK - 6. panta 1. punkts - Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums - Prokuroru obligātā pensionēšanās pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas - Likumīgi mērķi, kas attaisno atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ - Tiesību aktu saskaņotība)
2011/C 269/21
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Frankfurt am Main
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Gerhard Fuchs (C-159/10), Peter Köhler (C-160/10)
Atbildētāja: Land Hessen
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Frankfurt am Main — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), 6. panta interpretācija — Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta ierēdņa obligātā pensionēšanās pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas — Likumīgi mērķi, kas attaisno atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvai 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, nav pretrunā tāds likums kā Likums par Hesenes federālās zemes civildienestu (Hessisches Beamtengesetz), kas grozīts ar 2009. gada 14. decembra likumu un kurā ir paredzēta ierēdņu — šajā gadījumā prokuroru, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu, obligāta pensionēšanās, atstājot šiem ierēdņiem iespēju turpināt strādāt ilgākais līdz 68 gadiem, ja tas ir dienesta interesēs, tiktāl, ciktāl, šī likuma mērķis ir izveidot sabalansētu vecuma struktūru, lai veicinātu gados jaunu cilvēku nodarbinātību un paaugstināšanu amatā, uzlabot personāla vadību un līdz ar to novērst iespējamos juridiskos strīdus par darbinieka spēju strādāt pēc noteikta vecuma sasniegšanas, un ja tas ļauj sasniegt šo mērķi ar atbilstīgiem un vajadzīgiem līdzekļiem;
2)
lai pierādītu attiecīgā pasākuma atbilstību un vajadzību, tas nedrīkst šķist nepamatots, ņemot vērā izvirzīto mērķi, un tam ir jābūt balstītam uz faktiem, kuru pierādījumu spēks ir jānovērtē valsts tiesai;
3)
tādu likumu kā Likumu par Hesenes federālās zemes civildienestu, kas grozīts ar 2009. gada 14. decembra likumu un kurā ir paredzēts, ka prokuroriem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu ir obligāti jāpensionējas, nevar uzskatīt par nesaskaņotu vienīgi tādēļ, ka tajā dažos gadījumos viņiem ir atļauts strādāt līdz 68 gadu vecumam, bet ir ietverti arī noteikumi, kas iecerēti, lai ierobežotu pensionēšanos pirms 65 gadu vecuma, kā arī citos attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu noteikumos ir paredzēts turpināt nodarbināt dažus ierēdņus — it īpaši ievēlētos — pēc šī vecuma sasniegšanas, un paredzēta arī pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana no 65 līdz 67 gadu vecumam.
(1) OV C 161, 19.06.2010.
Full & Egal Universal Law Academy