22.10.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 311/11
Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 8. septembra spriedums (Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 12 de Sevilla (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Francisco Javier Rosado Santana/Consejería de Justicia y Administración Pública de la Junta de Andalucía
(Lieta C-177/10) (1)
(Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 4. klauzula - Pamatnolīguma piemērošana civildienesta jomā - Nediskriminācijas princips)
2011/C 311/15
Tiesvedības valoda — spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 12 de Sevilla
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Francisco Javier Rosado Santana
Atbildētāja: Consejería de Justicia y Administración Pública de la Junta de Andalucía
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 12 de Sevilla — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) interpretācija — Pielikuma 4. klauzula (diskriminācijas aizlieguma princips) — Piemērošanas joma — Diskriminācija, kuru konstitucionālā tiesa atzinusi par pieļaujamu — Valsts tiesas pienākumi
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku un tās pielikumā esošais Pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tie ir piemērojami noteikta laika līgumiem un darba tiesiskajām attiecībām, kas noslēgti ar pārvaldes iestādēm un citām publisko tiesību sektora struktūrām, un, otrkārt, tajos ir paredzēts, ka ir jāizslēdz jebkāda atšķirīga attieksme pret dalībvalsts pastāvīgajiem ierēdņiem un salīdzināmiem pagaidu ierēdņiem tikai tādēļ, ka pagaidu ierēdņi strādā noteiktu laiku, ja vien atšķirīgā attieksme nav objektīvi pamatota minētā pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē;
2)
Pamatnolīguma 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj situāciju, kurā netiek ņemts vērā valsts vai pašvaldības pārvaldes iestādes pagaidu ierēdņa statusā nostrādātais laiks, lai šī persona, kas pa to laiku ir kļuvusi par pastāvīgo ierēdni, varētu kvalificēties iekšējai paaugstināšanai amatā, uz ko var pretendēt tikai pastāvīgie ierēdņi, ja vien šī izslēgšana nav objektīvi pamatota minētās klauzulas 1. punkta izpratnē. Tas vien, ka pagaidu ierēdnis minēto dienesta laiku ir nostrādājis, pamatojoties uz noteikta laika līgumu vai darba tiesiskajām attiecībām, nav šāds objektīvs pamats;
3)
Savienības primarās tiesības, Direktīva 1999/70 un Pamatnolīgums ir jāinterpretē tādējādi, ka tie principā pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka prasība, ko pastāvīgais ierēdnis ir cēlis par lēmumu, ar kuru noraidīta viņa kandidatūra konkursā, pamatojoties uz to, ka paaugstināšanas amatā procedūra bija pretrunā minētā pamatnolīguma 4. klauzulai, ir jāceļ divu mēnešu laikā no konkursa paziņojuma publicēšanas datuma. Tomēr šāds termiņš nevar tikt vērsts pret pastāvīgo ierēdni, šī konkursa kandidātu, kurš tika pielaists pārbaudījumiem un kura vārds ir iekļauts minētā konkursa galīgajā veiksmīgo kandidātu sarakstā, ja Pamatnolīgumā piešķirto tiesību īstenošana varētu tikt padarīta praktiski neiespējama vai tikt pārmērīgi apgrūtināta. Šādos apstākļos divu mēnešu termiņš var sākties tikai ar lēmuma par viņa pielaišanas minētajam konkursam un nominēšanu par augstākas grupas pastāvīgo ierēdni atcelšanu paziņošanas brīdi.
(1) OV C 179, 03.07.2010.
Full & Egal Universal Law Academy