10.3.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 73/2
Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 26. janvāra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — ADV Allround Vermittlungs AG, kas atrodas likvidācijas procesā/Finanzamt Hamburg-Bergedorf
(Lieta C-218/10) (1)
(PVN - Sestā direktīva - 9., 17. un 18. pants - Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana - Jēdziens “personāla nodrošināšana” - Pašnodarbinātas personas - Vajadzība nodrošināt pakalpojumu sniegšanas vienādu novērtēšanu kā pakalpojumu sniedzēja, tā pakalpojumu saņēmēja gadījumā)
2012/C 73/02
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Finanzgericht Hamburg
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: ADV Allround Vermittlungs AG, kas atrodas likvidācijas procesā
Atbildētāja: Finanzamt Hamburg-Bergedorf
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta sestā ievilkuma, 17. panta 1. punkta, 2. punkta a) apakšpunkta un 3. punkta a) apakšpunkta, kā arī 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Tāda pakalpojuma sniegšanas nodokļu piesaistes vietas noteikšana, ko veido pašnodarbinātu personu, kuras nav nodarbinātas pie pakalpojumu sniedzēja, nodrošināšana pakalpojumu ņēmējam — Jēdziens “personāls” — Vajadzība nodrošināt, lai viena un tā paša pakalpojuma aplikšana ar PVN pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu saņēmēja gadījumā tiktu novērtēta vienādi
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta sestais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais jēdziens “personāla nodrošinājums [nodrošināšana]” attiecas arī uz tādu pašnodarbinātu personu nodrošināšanu, kuras nav nodarbinātas pie pakalpojumu sniedzēja;
2)
Sestās direktīvas 77/388 17. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts, 3. punkta a) apakšpunkts, kā arī 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka saskaņā ar tiem dalībvalstīm nav jāpielāgo savi procesuālie noteikumi, lai nodrošinātu, ka pakalpojuma aplikšana ar nodokli un pievienotā vērtības nodokļa maksāšanas pienākums par šo pakalpojumu kā pakalpojumu sniedzēja, tā pakalpojumu saņēmēja gadījumā tiktu novērtēti vienādi arī tad, ja par katru no tiem atbild cita nodokļu pārvaldes iestāde. Tomēr saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalstīm ir pienākums veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pareizu pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu un nodokļu neitralitātes principa ievērošanu.
(1) OV C 221, 14.08.2010.
Full & Egal Universal Law Academy