10.3.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 73/2
Tiesas (virspalāta) 2012. gada 24. janvāra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maribel Dominguez/Centre informatique du Centre Ouest Atlantique, Préfet de la région Centre
(Lieta C-282/10) (1)
(Sociālā politika - Direktīva 2003/88/EK - 7. pants - Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu - Valsts tiesiskajā regulējumā paredzēts tiesību rašanās nosacījums - Darba ņēmēja prombūtne - Tiesību uz atvaļinājumu ilgums atkarībā no prombūtnes veida - Direktīvai 2003/88 pretējs valsts tiesiskais regulējums - Valsts tiesas loma)
2012/C 73/03
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour de cassation
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Maribel Dominguez
Atbildētājs: Centre informatique du Centre Ouest Atlantique, Préfet de la région Centre
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Francija) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.) 7. panta interpretācija — Darba ņēmēju apmaksāts ikgadējais atvaļinājumus — Tiesību uz atvaļinājumu rašanās neatkarīgi no darba ņēmēja darba kavējuma iemesla un ilguma — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru atvaļinājuma piešķiršanai ir piemērojams nosacījums par faktiski nostrādātu vismaz desmit dienu darba laiku atsauces laikposmā — Valsts tiesas pienākums nepiemērot Savienības tiesībām pretējus valsts tiesību noteikumus
Rezolutīvā daļa:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir valsts tiesību normas vai prakse, kurās paredzēts, ka tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu ir atkarīgas no faktiski nostrādāta desmit dienu vai vienu mēnesi ilga darba laika atsauces laikposmā;
2)
iesniedzējtiesai, ņemot vērā valsts tiesību kopumu, it īpaši Code du travail L. 223-4. pantu, un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes, lai tiktu nodrošināta pilnīga Direktīvas 2003/88 7. panta iedarbība un nonākts pie risinājuma, kas atbilstu tās mērķim, ir jāpārbauda, vai tā šīs tiesības var interpretēt veidā, kas darba ņēmēja prombūtni nelaimes gadījuma ceļā dēļ ļautu pielīdzināt kādam no tiem gadījumiem, kas ir norādīti minētajā Code du travail pantā.
Ja šāda interpretācija nav iespējama, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai, ievērojot atbildētāju pamatlietā juridisko formu, pret tām var atsaukties uz Direktīvas 2003/88 7. panta 1. punkta tiešo iedarbību.
Ja valsts tiesa nevar sasniegt Direktīvas 2003/88 7. pantā paredzēto rezultātu, lietas dalībnieks, kuram kaitē valsts tiesību neatbilstība Savienības tiesībām, var tomēr atsaukties uz 1991. gada 19. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-6/90 un C-9/90 Francovich u.c., lai vajadzības gadījumā saņemtu atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem;
3)
Direktīvas 2003/88 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāda valsts tiesību norma, kurā atkarībā no darba ņēmēja prombūtnes sakarā ar darbnespēju iemesla ir paredzēts apmaksāts ikgadējais atvaļinājums, kas ir ilgāks vai vienāds ar minimālo šajā direktīvā garantēto četru nedēļu laikposmu.
(1) OV C 234, 28.08.2010.
Full & Egal Universal Law Academy