2.7.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 194/7
Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 12. maija spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Andrejs Eglītis, Edvards Ratnieks/Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija
(Lieta C-294/10) (1)
(Gaisa transports - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 5. panta 3. punkts - Kompensācijas izmaksa pasažieriem lidojuma atcelšanas gadījumā - Atbrīvojums no kompensācijas izmaksāšanas pienākuma ārkārtēju apstākļu gadījumā - Gaisa pārvadātāja īstenota visu iespējamo pasākumu veikšana, lai izvairītos no ārkārtējiem apstākļiem - Savlaicīga resursu plānošana, lai varētu veikt lidojumu pēc šādu apstākļu beigšanās)
2011/C 194/09
Tiesvedības valoda — latviešu
Iesniedzējtiesa
Augstākās tiesas Senāts
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Andrejs Eglītis un Edvards Ratnieks
Atbildētāja: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. pp.), 5. panta 3. punkta un 6. panta 1. punkta interpretācija — Lidojuma atcelšana, ko vispirms izraisīja gaisa telpas slēgšana sakarā ar radaru un aviācijas sistēmas problēmām un pēc tam — reisa apkalpes maksimālā atļautā darba laika beigšanās — Visu iespējamo pasākumu, lai izvairītos no ārkārtējiem apstākļiem, veikšana no gaisa pārvadātāja puses
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājam, tā kā tam ir pienākums atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punktam veikt visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no ārkārtējiem apstākļiem, lidojuma plānošanas stadijā saprātīgi jāņem vērā kavēšanās risks, kas saistīts ar iespējamo ārkārtēju apstākļu iestāšanos. Tādējādi tam jāparedz zināma laika rezerve, kas tam ļautu, ja iespējams, veikt visu lidojumu pēc ārkārtējo apstākļu beigām. Savukārt šī tiesību norma nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tā iespējamo pasākumu ietvaros uzliek pienākumu vispārīgā un nediferencētā veidā ieplānot minimālo laika rezervi, kas bez atšķirībām ir piemērojama visiem gaisa pārvadātājiem visos ārkārtēju apstākļu iestāšanās gadījumos. Gaisa pārvadātāja spējas vērtējums veikt visu paredzēto lidojumu jaunajos ārkārtēju apstākļu iestāšanās radītajos apstākļos ir jāveic, raugoties, lai vajadzīgās laika rezerves apjoms nebūtu tāds, kā rezultātā gaisa pārvadātājam būtu jāuzņemas attiecīgajā brīdī uzņēmuma spējām neatbilstoši upuri. Minētās regulas 6. panta 1. punkts šāda vērtējuma ietvaros nav piemērojams.
(1) OV C 221, 14.08.2010.
Full & Egal Universal Law Academy