18.2.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 49/6
Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. decembra spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Danske Svineproducenter/Justitsministeriet
(Lieta C-316/10) (1)
(LESD 288. panta otrā daļa - Regula (EK) Nr. 1/2005 - Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā - Cūku pārvadāšana pa autoceļiem - Nodalījumu minimālais augstums - Pārbaudes brauciena laikā - Iekraušanas blīvums - Dalībvalstu tiesības pieņemt detalizētas normas)
2012/C 49/11
Tiesvedības valoda — dāņu
Iesniedzējtiesa
Vestre Landsret
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Danske Svineproducenter
Atbildētājs: Justitsministeriet
piedaloties: Union européenne du commerce de bétail et de la viande.
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vestre Landsret — EKL 249. panta otrās daļas (tagad LESD 288. panta otrā daļa) un Padomes Regulas Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 1. lpp.) interpretācija — Dalībvalstu tiesības pieņemt detalizētus valsts noteikumus attiecībā uz cūku pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu nodalījumu minimālo augstumu, pārbaužu augstumu un iekraušanas blīvumu
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 ir jāinterpretē tādējādi, ka:
—
šī regula neliedz dalībvalstij pieņemt cūku pārvadāšanai pa autoceļiem piemērojamas tiesību normas, kurās nolūkā pastiprināt juridisko drošību, ievērojot mērķi aizsargāt dzīvnieku labturību un neparedzot pārmērīgus kritērijus šajā ziņā, ir precizētas prasības, kas paredzētas minētajā regulā attiecībā uz dzīvniekiem paredzēto nodalījumu minimālo augstumu, ciktāl šīs normas nerada papildu izmaksas vai tehniskas grūtības, kas radītu nelabvēlīgākus apstākļus vai nu tās dalībvalsts, kura ir pieņēmusi minētās tiesību normas, ražotājiem, vai arī citu dalībvalstu ražotājiem, kuri vēlas eksportēt savus ražojumus uz šo pirmo dalībvalsti vai caur to, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai; tomēr par samērīgām nevar uzskatīt tādas tiesību normas, kādas ir noteiktas 2006. gada 21. decembra Rīkojuma Nr. 1729 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā 36. panta 4. punktā iekļautajos pārejas noteikumos, jo šī pati dalībvalsts ir pieņēmusi šī rīkojuma 9. panta 1. punktā ietvertās mazāk ierobežojošās tiesību normas, kas piemērojamas vispārīgā kārtībā;
—
šī regula liedz dalībvalstij pieņemt cūku pārvadāšanai pa autoceļiem piemērojamas tiesību normas, kas precizētu minētajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz pieeju dzīvniekiem, lai regulāri pārbaudītu to labklājības stāvokli, un kas attiektos tikai uz braucieniem, kuri ir ilgāki par astoņām stundām;
—
šī regula neliedz dalībvalstij pieņemt tiesību normas, saskaņā ar kurām gadījumā, kad cūkas pārvadā pa autoceļiem, dzīvniekiem ir jābūt minimālajai platībai, kas atšķiras atkarībā no to svara, un šī platība 100 kg smagam dzīvniekam ir 0,42 m2, ja brauciena ilgums ir mazāk par astoņām stundām, un 0,50 m2 — ilgākiem braucieniem.
(1) OV C 234, 28.08.2010.
Full & Egal Universal Law Academy