22.9.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 287/2
Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 5. jūlija spriedums (Cour de cassation (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Société d’investissement pour l’agriculture tropicale SA (SIAT)/État belge
(Lieta C-318/10) (1)
(Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Nodokļu tiesību akti - Atlīdzības par sniegtajiem pakalpojumiem dēļ radušos izdevumu kā ar saimniecisko darbību saistītu izdevumu atskaitīšana - Attiecībā pret tādu pakalpojumu sniedzēju radušās izmaksas, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī, kurā viņam nav jāmaksā ienākumu nodoklis vai kurā viņam tiek piemērots ievērojami labvēlīgāks nodokļu režīms - No pienākuma pierādīt pakalpojuma faktisko un godīgo raksturu un atlīdzības par to parasto apmēru atkarīgs atskaitījums - Šķērslis - Pamatojums - Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas - Nodokļu kontroles efektivitāte - Sabalansēts kompetenču sadalījums starp dalībvalstīm nodokļu ieturēšanas jomā - Samērīgums)
2012/C 287/03
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour de cassation
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Société d’investissement pour l’agriculture tropicale SA (SIAT)
Atbildētāja: État belge
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu — Cour de cassation — EKL 49. panta interpretācija — Nodokļu tiesību akti, kas ļauj atskaitīt profesionālās izmaksas, kas radušās rezidentam nodokļu maksātājam, bet neatļauj atskaitīt tādas izmaksas, ja nodokļu maksātājs dzīvo vai ja uzņēmums ir nodibināts citā dalībvalstī, kurā tam neuzliek ienākuma nodokli vai uzliek saskaņā ar ievērojami labvēlīgāku nodokļu režīmu — Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums
Rezolutīvā daļa:
EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru atlīdzība par piegādi vai pakalpojumiem, ko nodokļu maksātājs rezidents maksā sabiedrībai nerezidentei, netiek uzskatīta par atskaitāmiem ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem, ja pēdējai minētajai reģistrācijas dalībvalstī ienākuma nodoklis nav jāmaksā vai arī uz to saistībā ar konkrētajiem ienākumiem attiecas ievērojami labvēlīgāks nodokļu režīms par to, kāds attiecībā uz šiem ienākumiem ir noteikts pirmajā dalībvalstī, ja vien nodokļu maksātājs nepierāda, ka šī atlīdzība atbilst faktiskiem un godīgiem darījumiem un nepārsniedz parastās robežas, kamēr saskaņā ar vispārējo regulējumu šāda atlīdzība ir atskaitāma kā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi, ja tie ir nepieciešami, lai gūtu vai saglabātu ar nodokli apliekamus ieņēmumus, un ja nodokļu maksātājs ir pierādījis to autentiskumu un summu.
(1) OV C 246, 11.9.2010.
Full & Egal Universal Law Academy