5.5.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 133/7
Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums (Okresný súd Prešov (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jana Pereničová, Vladislav Perenič/S.O.S. financ, spol. s r.o.
(Lieta C-453/10) (1)
(Patērētāju tiesību aizsardzība - Patēriņa kredītlīgums - Gada procentu likmes kļūdaina norāde - Negodīgas komercprakses un negodīgu noteikumu ietekme uz līguma spēkā esamību kopumā)
2012/C 133/11
Tiesvedības valoda — slovāku
Iesniedzējtiesa
Okresný súd Prešov
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Jana Pereničová, Vladislav Perenič
Atbildētāja: S.O.S. financ, spol. s r.o.
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Okresný súd Prešov — Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) 4. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 22. lpp.), interpretācija — Patēriņa kredītlīgums, kurā ir noteikta pārmērīgi augsta procentu likme — Negodīgas komercprakses un negodīgu noteikumu ietekme uz līguma spēkā esamību kopumā
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, izvērtējot to, vai līgums, kuru pārdevējs noslēdzis ar patērētāju un kurā ir viens vai vairāki negodīgi noteikumi, turpina būt spēkā bez minētajiem noteikumiem, tiesai, kas izskata lietu, nav jābalstās tikai uz attiecīgā līguma atcelšanas pilnībā iespējami izdevīgo raksturu no vienas līgumslēdzējas puses — šajā gadījumā patērētāja — viedokļa. Visādā ziņā ar minēto direktīvu tiek pieļauts, ka dalībvalsts, ievērodama Savienības tiesības, savā valsts tiesiskajā regulējumā paredz atzīt par spēkā neesošu pilnībā starp pārdevēju un patērētāju noslēgtu līgumu, kurā ir viens vai vairāki negodīgi noteikumi, ja izrādās, ka tas patērētājam var nodrošināt labāku aizsardzību;
2)
tāda kā pamatlietā minētā komercprakse, kas izpaužas kā zemākas nekā reālā gada procentu likmes norāde kredītlīgumā, ir kvalificējama kā “maldinoša” Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“negodīgas komercprakses direktīva”), 6. panta 1. punkta izpratnē, ja tā vidusmēra patērētājam liek vai var likt pieņemt lēmumu veikt darījumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai tas tā ir pamatlietā. Secinājums par šādas komercprakses negodīgo raksturu ir viens no elementiem, uz kuriem tiesa saskaņā ar Direktīvas 93/13 4. panta 1. punktu var balstīt savu vērtējumu par līguma noteikumu par aizdevuma patērētājam izmaksām negodīgo raksturu. Savukārt šāds secinājums tieši neietekmē vērtējumu atbilstoši Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktam par noslēgtā kredītlīguma spēkā esamību.
(1) OV C 328, 04.12.2010.
Full & Egal Universal Law Academy