26.5.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 151/6
Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 29. marta spriedums (Commissione tributaria centrale, sezione di Bologna (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ufficio IVA di Piacenza/Belvedere Costruzioni Srl
(Lieta C-500/10) (1)
(Nodokļi - PVN - LES 4. panta 3. punkts - Sestā direktīva - 2. un 22. pants - Automātiska to tiesvedību izbeigšana, kas tiek skatītas trešās instances nodokļu tiesā)
2012/C 151/11
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Commissione tributaria centrale, sezione di Bologna
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Ufficio IVA di Piacenza
Atbildētāja: Belvedere Costruzioni Srl
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Commissione tributaria centrale di Bologna, sezione di Bologna — Pievienotās vērtības nodoklis — 2. un 22. pants Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) — Dalībvalstu pienākums garantēt faktisku PVN atmaksu — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka, izpildot atsevišķus nosacījumus, tiesvedības procesu nodokļu jomā var izbeigt, trešās instances tiesai netaisot spriedumu pēc būtības, līdz ar to otrās instances tiesas spriedums tiek atzīts par res judicata — Iespējamā ietekme, kādu rada atteikšanās atgūt saskaņotos nodokļus
Rezolutīvā daļa:
LES 4. panta 3. punkts un Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 2. un 22. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj pievienotās vērtības nodokļa jomā piemērot izņēmuma dalībvalsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā, kas paredz automātisku to tiesvedību izbeigšanu, kas tiek skatītas trešās instances nodokļu tiesā, ja šo tiesvedību pamatā ir prasības, kas pirmās instances tiesā ierosinātas vairāk nekā desmit gadus un faktiski vairāk nekā četrpadsmit gadus pirms datuma, kad šis noteikums stājies spēkā, un ja nodokļu iestāde pirmo divu tiesvedību laikā ir saņēmusi nelabvēlīgu spriedumu, tad minētā automātiskā tiesvedības izbeigšana nozīmē, ka otrās instances tiesas nolēmums stājas spēkā kā res judicata un nodokļu iestādes uzturētais prasījums tiek izbeigts.
(1) OV C 346, 18.12.2010.
Full & Egal Universal Law Academy