16.7.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 211/7
Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 7. aprīļa rīkojums (Arbeidshof te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dai Cugini NV/Rijksdienst voor Sociale Zekerheid
(Lieta C-151/10) (1)
(Reglamenta 104. pants 3. punkta pirmā daļa - Direktīva 97/81/EK - Vienlīdzīga attieksme pret nepilna darba un pilna darba laika darba ņēmējiem - Diskriminācija - Administratīvs šķērslis, kas var ierobežot nepilna darba laika darba iespējas - Līgumu un darba laika grafiku obligāta izziņošana un uzglabāšana)
2011/C 211/12
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Arbeidshof te Antwerpen
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Dai Cugini NV
Atbildētājs: Rijksdienst voor Sociale Zekerheid
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Arbeidshof te Antwerpen (Afdeling Hasselt) — Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (OV 1998, L 14, 9. lpp.) interpretācija — Valsts tiesību akti, kuros paredzēta tāda nepilnu darba laiku nodarbinātu darba ņēmēju darba laika grafika izziņošanas un kontroles sistēma, kas paredz dokumentu, kuros norādīts precīzs katra darba ņēmēja sniegto pakalpojumu laiks, obligātu sagatavošanu un uzglabāšanu, pretējā gadījumā nosakot kriminālsodu vai administratīvas sankcijas
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kuri darba devējam uzliek par pienākumu uzglabāt un izziņot nepilna darba laika darba ņēmēju līgumus un darba laika grafikus, ja tiek konstatēts, ka šie tiesību akti nerada nelabvēlīgu attieksmi pret nepilna darba laika darba ņēmējiem salīdzinājumā ar pilna darba laika darba ņēmējiem, kuri atrodas salīdzināmā situācijā, vai, ja šāda atšķirīga attieksme pastāv, tiek konstatēts, ka to pamato objektīvi iemesli un tā nepārsniedz to, kas ir nepieciešams nosprausto mērķu sasniegšanai.
Lai novērtētu, vai tāda ir situācija izšķiramajā lietā, iesniedzējtiesai ir jāveic nepieciešamās faktiskās un juridiskās situācijas pārbaudes, it īpaši ņemot vērā piemērojamos valsts tiesību aktus.
Ja iesniedzējtiesa nonāktu pie secinājuma, saskaņā ar kuru pamata lietā aplūkotie valsts tiesību akti ir nesaderīgi ar Direktīvai 97/81/EK pievienotā pamatnolīguma “Par nepilna darba laika darbu” 4. klauzulu, tad šā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam šajā ziņā arī ir pretrunā šādi tiesību akti.
(1) OV C 161. 19.06.2010.
Full & Egal Universal Law Academy