19.6.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 161/20
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 29. martā iesniedza Hof van Beroep te Brussel (Beļģija) — Express Line NV/Belgisch Instituut voor Postdiensten en Telecommunicatie
(Lieta C-148/10)
2010/C 161/29
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hof van Beroep te Brussel
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Express Line NV
Atbildētājs: Belgisch Instituut voor Postdiensten en Telecommunicatie
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai normas, kas ietvertas 1997. gada 15. decembra Direktīvā 97/67/EK (1) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK (2), un, it īpaši, bet ne tikai tās 19. pants, — arī ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Direktīvu 2008/6/EK (3), kurai, vēlākais, līdz 2010. gada 31. decembrim jābūt transponētai valsts tiesībās, — ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstis nav pilnvarotas tādu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav universālie pasta pakalpojumi, kā obligātu noteikt ārējo sūdzību izskatīšanu, jo:
i)
attiecībā uz piemērojamām sūdzību procedūrām pasta pakalpojumu lietotāju aizsardzībai Direktīvā ir noteikta pilnīga saskaņošana; vai
ii)
šis pienākums ar Direktīvu 2002/39/EK ir uzlikts tikai universālo pakalpojumu sniedzējiem un kopš Direktīvas 2008/6/EK ieviešanas — visiem universālo pakalpojumu sniedzējiem, bet saskaņā ar Direktīvas 19. panta 1. punkta otrās daļas formulējumu, neatkarīgas ārpustiesas strīdu izšķiršanas shēmas izstrādi strīdu izšķiršanai starp citu pasta pakalpojumu sniedzējiem, izņemot universālos pasta pakalpojumus, un gala patērētājiem, dalībvalstis tikai atbalsta, bet nedrīkst noteikt?
2)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka pati Pasta direktīva neliedz dalībvalstīm ārējo sūdzību izskatīšanu, kas universālo pakalpojumu sniedzējiem paredzēta 19. panta 2. punkta pirmajā daļā, obligāti noteikt arī tādu pasta pakalpojumu sniedzējiem, kas nav universālie pasta pakalpojumi, — vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principi (EKL 49. un turpmākie panti, pašreiz — LESD 56. un turpmākie panti) ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi, ko dalībvalsts ieviesusi, pamatojoties uz primāriem vispārējo interešu iemesliem patērētāju aizsardzībai, ar kuriem ārējā sūdzību izskatīšana, kas universālo pakalpojumu sniedzējiem paredzēta 19. panta 2. punkta pirmajā daļā, tiek obligāti noteikta arī tādu pasta pakalpojumu sniedzējiem, kas nav universālie pasta pakalpojumi, atbilst LESD pat tad, ja, piemērojot atbilstošo sūdzību izskatīšanu, nav nekādas atšķirības starp patērētāju sūdzībām un citu gala lietotāju sūdzībām, lai gan ļoti liela daļa šo pakalpojumu (šajā lietā — eksprespakalpojumu un kurjera pakalpojumu) lietotāju ir profesionāli lietotāji?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV 1998, L 15, 14. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/39/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei (OV L 176, 21. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (OV L 52, 3. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy