31.7.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 209/11
Prasība, kas celta 2010. gada 13. aprīlī — Eiropas Komisija/Polijas Republika
(Lieta C-185/10)
2010/C 209/16
Tiesvedības valoda — poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Simerdova un K. Herrmann)
Atbildētāja: Polijas Republika
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, pieņemot un paturot spēkā 2001. gada 6. septembraustawa“Prawo farmaceutyczne” (Zāļu likums) 4. pantu ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2007. gada 30. marta likumu (Dz. U. Nr. 75, Pozīcija 492), tiktāl, ciktāl šajā pantā tiek atļauts Polijas Republikā bez tur izdotas atļaujas laist tirgū no ārvalstīm ievestas zāles, kuras satur tādas pašas vielas, dozu un kuru forma ir tāda pati kā zālēm, kurām Polijā ir izdota atļauja laišanai tirgū, ja pirmo cena ir konkurētspējīga salīdzinājumā ar pēdējo cenām, Polijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1), 6. pantā paredzētos pienākumus;
—
piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Tas, ka Polijas Republikā ir izdots un tiek piemērots ustawa“Prawo farmaceutyczne” 4. panta 1. punkts un 3.a punkts, ļauj Polijas tirgū laist zāles, kurām šīs valsts kompetentā valsts pārvaldes iestāde nav izsniegusi atļauju, tādējādi pārkāpjot Direktīvas 2001/83 6. panta 1. punktu.
Uz Polijas tiesību normu neattiecoties Direktīvas 2001/83 5. panta 1. punkts un 126.a pants, kuros ir paredzēts izņēmums no vispārējās prasības saņemt valsts iestāžu izdotu zāļu tirdzniecības atļauju.
Vēl ustawa“Prawo farmaceutyczne” 4. panta 3.a punkts, saskaņā ar kuru kritērijs atļaujas izsniegšanai no ārvalstīm ievestām zālēm ir to cenas konkurētspēja salīdzinājumā ar jau iekšējā tirgū atļautu zāļu cenu, ir pamatots tikai ar ekonomisku kritēriju. Ar šādu kritēriju tomēr nevarot pamatot izņēmumu no Direktīvas 2001/83 6. panta 1. punkta. Turklāt Polijas tiesību norma attiecoties uz zālēm, kuru vielas, forma un doza ir tāda pati kā jau iekšējā tirgū atļautām zālēm, tāpēc nav iespējams tās uzskatīt par tādām, kas nav pieejamas iekšējā tirgū, kas būtu tāds gadījums, ar kuru varētu pamatot vajadzību mērķtiecīgi ievest zāles saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta pirmo daļu.
(1) OV L 311, 67. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy