17.7.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 195/10
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 24. marta rīkojumu lietā T-5/09 Brigit Lind/Eiropas Komisija 2010. gada 7. maijā iesniedza Brigit Lind
(Lieta C-222/10 P)
2010/C 195/15
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Brigit Lind (pārstāvis — I. Anderson, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 24. marta rīkojumu, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība ir noraidīta kā acīmredzami nepieņemama attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem;
—
Tiesai izskatīt apelācijas sūdzības iesniedzējas apelācijas sūdzību un piespriest Komisijai samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai:
a)
summu EUR 50 000 apmērā vai citu summu, ko Tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu triecienam un bēdām, ko viņa piedzīvoja sava brāļa ciešanu un nāves dēļ, ko ir radījis Komisijas patvaļīgais un prettiesiskais atteikums nodrošināt Direktīvas 96/29 (1) ieviešanu, lai Tules īpaši iesaistītajām grupām tiktu veiktas medicīnas pārbaudes saistībā ar ilgtermiņa radiācijas radītām slimībām;
b)
samaksāt Džona Erlinga Nočena [John Erling Nochen] mantas kopumam:
i)
summu EUR 250 000 apmērā vai citu summu, ko Tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu viņa ciešanām no 2006. gada līdz viņa nāvei no plaušu vēža 2008. gadā, ko radīja Komisijas patvaļīgais un prettiesiskais atteikums nodrošināt Direktīvas 96/26 ieviešanu, lai Tules īpaši iesaistīto grupu gadījumā tiktu veiktas ilgtermiņa medicīnas pārbaudes saistībā ar radiācijas radītām slimībām
ii)
apbedīšanas izdevumus EUR 6 000 apmērā.
Pamati un galvenie argumenti
1)
Vispārējā tiesa, kā nepieņemamu noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēja prasību par ārpuslīgumisko atbildību, esot kļūdījusies, sagrozot gan prasījumu raksturu, gan tā pamatus. Šādas sagrozīšanas rezultātā Tiesa neesot saskatījusi prettiesiskumu Komisijas patvaļīgajās un negodīgajās atrunās, atsakoties rīkoties, kuras bezdarbība pārkāpa Vienotos veselības drošības standartus darbinieku un sabiedrības aizsardzībai radiācijas avāriju gadījumos, kurus izraisījusi atomenerģijas izmantošana militārām vajadzībām.
2)
Dalībvalstīm kopīgo tiesību principu nepiemērošana. Tiesa neesot novērtējusi Komisijas uzmanības, rūpības un labas pārvaldības trūkuma prettiesiskumu attiecībā uz dalībvalstu sistēmās kopīgiem tiesību principiem, nosakot administratīvo atbildību par indivīdiem radīto kaitējumu, kā tas prasīts EAEK līguma 188. pantā.
3)
Komisijas vienīgā konkurences tiesību izņēmuma — pilnvaru pieņemt sūdzības saistībā ar veselības standartiem — neatbilstoša piemērošana. Turklāt Tiesa esot kļūdījusies, uzskatot, ka uz Komisijas militāro radiācijas avāriju Tulē neattiecas direktīvā noteiktā veselības aizsardzība, ņemot vērā Komisijas plašo un vienreizējo rīcības brīvību formulēt ES konkurences politiku ar patstāvīgiem prettiesisku tirdzniecības nolīgumu izņēmumiem. Ar to esot ignorēti šīs Tiesas lēmumi par pieņemamību citās ES jomās, kurās Komisijai nav šāda vienreizēja rīcības brīvība un kurās apgalvojumi par Komisijas bezdarbību nepadara prasību par acīmredzami nepieņemamu.
Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Komisijai nav vienreizēja un neierobežota rīcības brīvība ieviest Vienotos veselības drošības standartus, jo EAEK līgumā ir izsmeļoši noteiktas tiesības noteikt atbrīvojumus un īpaši paredzēti mehānismi indivīdiem, lai sūdzētos par tās administratīvajām kļūdām, atturoties no rīcības, jomās, kurās viņiem ir piešķirta aizsardzība. Tas ietver situācijas, kad atteikums rīkoties ir adresēts citam lietas dalībniekam.
4)
Neizvērtēšana, vai ar Komisijas atteikumu rīkoties ir pārkāpts EAEK līgumā noteiktais mērķis aizsargāt darbinieku un sabiedrības veselību.
Tiesa esot kļūdījusies arī, nenoskaidrojot, vai ar Komisijas atteikumu rīkoties ir pārkāpti EAEK līguma mērķi attiecībā uz Vienoto veselības drošības standartu piemērošanas noteikšanu un nodrošināšanu, lai aizsargātu darbiniekus un sabiedrību no jonizējošās radiācijas ilgtermiņa sekām. Tādējādi tā neievēroja Komisijas pienākumu atbilstoši EAEK līgumam nodrošināt, ka līguma normas tiek piemērotas atbilstoši, ieskaitot tajā ietverto piesardzības principu.
5)
Neizvērtēšana, vai ar Komisijas atteikumu ir pārkāptas augstāka juridiskā spēka tiesību normas.
Tā kā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ir ietverta ES judikatūrā, Tiesa kļūdaini neesot izvērtējusi, vai ar Komisijas atteikumu nodrošināt Direktīvas 96/29 medicīniskās pārbaudes ir pārkāpts konvencijas 2. pants, apzināti pakļaujot apelācijas sūdzības iesniedzējas brāļa dzīvību riskam saistībā ar tāda nepārbaudīta un neuzraudzīta ilgstošas radiācijas izraisīta vēža attīstību kā vēzis, kurš viņu nogalināja.
(1) Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy