14.8.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 221/22
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 28. maijā iesniedza Tribunal de première instance de Namur (Beļģija) — André Rossius/État belge — SPF Finances
(Lieta C-267/10)
2010/C 221/36
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal de première instance de Namur
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: André Rossius
Atbildētāja: État belge — SPF Finances
Persona, kas iestājusies lietā: État belge — SPF Défense
Prejudiciālie jautājumi:
1)
Vai šīs Eiropas Savienības tiesību normas:
—
2007. gada 13. decembra Lisabonas līguma, ar kuru tiek grozīts Līgums par Eiropas Savienību, kas noslēgts Māstrihtā 1992. gada 7. februārī, un kas ir spēkā no 2009. gada 1. decembra, 6. pants, kurā ir noteikts: “Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kurā pielāgota Strasbūrā, 2007. gada 12. decembrī, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem. [..]”,
—
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (1) 35. pants, saskaņā ar kuru: “Ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību [..]. Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.”,
interpretētas saskaņā ar pamatprincipiem, kādi ir minēti Lisabonas līguma preambulā un uz kuriem ir balstīta Eiropas Savienība,
nepieļauj, ka dalībvalsts, šajā gadījumā Beļģija, savā teritorijā ļauj ražot, importēt, reklamēt un pārdot smēķēšanai paredzētus tabakas izstrādājumus, kaut arī šī pati valsts oficiāli atzīst, ka šīs preces nopietni kaitē to personu veselībai, kuras tās lieto, un ir identificētas kā daudzu invaliditāti izraisošu slimību un priekšlaicīgas nāves gadījumu cēlonis, kas ir apsvērums, kurš loģiski pamato to aizliegšanu?
2)
Vai šīs Eiropas Savienības tiesību normas:
—
2007. gada 13. decembra Lisabonas līguma, ar kuru tiek grozīts Līgums par Eiropas Savienību, kas noslēgts Māstrihtā 1992. gada 7. februārī, un kas ir spēkā no 2009. gada 1. decembra, 6. pants, kurā ir noteikts: “Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kurā pielāgota Strasbūrā, 2007. gada 12. decembrī, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem. [..]”,
—
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV L 364, 18.12.2000.) 35. pants, saskaņā ar kuru: “Ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību [..]. Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.”,
interpretētas saskaņā ar pamatprincipiem, kādi ir minēti Lisabonas līguma preambulā un uz kuriem ir balstīta Eiropas Savienība,
nepieļauj šādas Beļģijas tiesību normas:
Loi générale sur les douanes et accises [Vispārējais likums par muitu un akcīzi], kas saskaņots ar 1977. gada 18. jūlija karaļa rīkojumu (Moniteur belge, 1977. gada 21. septembris) un apstiprināts ar 1978. gada 6. jūlija likuma 1. pantu (Moniteur belge, 1978. gada 12. augusts),
1997. gada 10. jūnijaLoi relative au régime général, a la détention, a la circulation et aux contrôles des produits soumis a accise [Likums par preču, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, vispārējo regulējumu, glabāšanu, apriti un kontroli] (Moniteur belge, 1997. gada 1. augusts),
1997. gada 3. aprīļaLa loi relative au régime fiscal des tabacs manufactures [Likums par nodokli tabakas izstrādājumiem] (Moniteur belge, 1997. gada 1. augusts), grozīts ar 2006. gada 26. novembra likumu (Moniteur belge, 2006. gada 8. decembris)?
kas ļauj Beļģijai smēķējamos tabakas izstrādājumus uzskatīt par nodokļa bāzi akcīzes nodoklim, kaut arī:
pirmkārt, minētā valsts oficiāli atzīst, ka šīs preces nopietni kaitē to personu veselībai, kuras tās lieto, un ir identificētas kā daudzu invaliditāti izraisošu slimību un priekšlaicīgas nāves gadījumu cēlonis, kas ir apsvērums, kurš loģiski pamato to aizliegšanu,
otrkārt, šādi rīkojoties, valsts pati rada šķēršļus pasākumu, kas varētu efektīvi veicināt to aizliegšanu, pieņemšanai, nodokļu iekasēšanai piešķirot lielāku nozīmi nekā patiesi preventīvai iedarbībai?
(1) OV 2000, C 364, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy