11.9.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 246/25
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 27. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-303/06 un T-337/06 UniCredito Italian SpA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) — Union Investment Privatfonds2010. gada 2. jūlijā iesniedza Union Investment Privatfonds GmbH
(Lieta C-317/10 P)
2010/C 246/43
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Union Investment Privatfonds GmbH (pārstāvis — J. Zindel, Rechtsanwalt)
Pārējie lietas dalībnieki: UniCredito Italian SpA un Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
pilnībā atcelt 2010. gada 27. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-303/06 un T-337/06;
—
prasības noraidīt;
—
atcelt ITSB Apelāciju padomes 2005. gada 5. septembra lēmumu lietā R 156/2005-2 un apmierināt iebildumus, ko persona, kas iestājusies lietā, iesniegusi pret Kopienas preču zīmes Nr. 2 236 164“UNIWEB” reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumu “darījumi ar nekustamo īpašumu”;
—
atcelt ITSB Apelāciju padomes 2006. gada 25. septembra lēmumu lietā R 502/2005-2 un apmierināt iebildumus, ko persona, kas iestājusies lietā, iesniegusi pret Kopienas preču zīmes Nr. 2 330 066“UniCredit Wealth Management” reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumu “darījumi ar nekustamo īpašumu”.
Pamati un galvenie argumenti
Šī apelācijas sūdzība attiecas uz kļūdainu Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējās rindas piemērošanu. Turklāt tajā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz nepilnīgiem faktiem, un daļēji neatbilst faktiskajiem apstākļiem.
Vispārējā tiesa kļūdaini un pretēji ITSB, kurš būtībā apmierināja apelācijas sūdzības [Tiesā] iesniedzējas apelācijas sūdzības [ITSB], nav atzinusi, ka preču zīmes, kuras ir apelācijas sūdzību [ITSB] priekšmeti, ietilpst lielā preču zīmju saimē. Tā apgalvoja, ka visām preču zīmēm, kuras ietilpst minētajā saimē, ir raksturīga viena un tā pati sākuma zilbe, kura bez atstarpes ir pievienota citai investīciju nozares koncepcijai. Arī reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas preču zīmēm piemīt tās pašas atšķirtspējas īpašības. Sagrozot faktus, Vispārējā tiesa secināja, ka attiecīgās preču zīmes atšķiroties strukturālajā ziņā, jo reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas preču zīmēs sākuma zilbe ir pievienota elementam angļu valodā, turpretī apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmēs šī sākuma zilbe ir pievienota elementam vācu valodā. Tomēr Vispārējā tiesa netaisnīgi nepietiekami ņēma vērā faktu, ka, piemērojot Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējo rindu, pastāvot preču zīmju virknei, ir jāņem vērā visas preču zīmju virknē ietilpstošās preču zīmes. Šajā sakarā tiek apgalvots, ka ir jāprecizē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja izmanto arī elementus angļu valodā un starptautiskus elementus, līdz ar to pretējs Vispārējās tiesas uzskats ir objektīvi kļūdains.
Turklāt tiek norādīts, ka Vispārējā tiesa arī kļūdaini ir pieņēmusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas izmantotās preču zīmes, lai apzīmētu investīciju fondus, vienmēr esot izmantotas kopsakarā ar izdevēja sabiedrības nosaukumu. Tas tiek atspēkots ar pierādījumiem, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēja jau ir iesniegusi ITSB un no kuriem, kā paskaidrots, izriet, ka preses izdevumu rakstos fondu jomā vai arī investīciju konsultantu darbību ietvaros izdevējas sabiedrības nosaukums netiekot minēts.
Tiek vēlreiz apgalvots, ka pārsūdzētajā spriedumā neesot norādīts pietiekams pamatojums tiktāl, ciktāl nav skaidrs kā Vispārējā tiesa varēja novērtēt Vācijas sabiedrības daļas viedokli, kam ir izšķiroša nozīme sajaukšanas riska novērtējumā.
Tomēr tas būtu bijis jādara, ņemot vērā faktu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja, iesniedzot dažādus Vācijas patentu un preču zīmju biroja [turpmāk tekstā — “DPMA”] un citu Vācijas tiesu iestāžu nolēmumus, ir pierādījusi, ka DPMA un Vācijas tiesu iestādes uzskata, ka daļai no Vācijas sabiedrības pastāv sajaukšanas iespēja, ja noteiktas preču zīmes, kas ietver to pašu sākuma zilbi, kā virkne apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmes, reģistrē vai izmanto trešās personas, lai apzīmētu pakalpojumus finanšu nozarē.
Visbeidzot tiek apgalvots, ka Vispārēja tiesa, tāpat kā ITSB, nav sapratusi, ka pastāv sajukšanas risks sakarā ar pakalpojumu līdzību, abiem esot “darījumu ar nekustamo īpašumu” nozarē. Nekustamo īpašumu fondu, kas tiek apzīmēti ar apelācijas sūdzības iesniedzējas preču zīmēm, gadījumā, tiek norādīts, ka vērtības palielināšanās, uz kuru ir cerējis investors, tiek panākta ar nekustamā īpašuma pārvaldes, īres vai arī pārdošanas darbību. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka gan ITSB, gan Vispārējā tiesa kļūdaini ir uzskatījuši, ka nekustamā īpašuma fonda pārvalde ir ierobežota ar kapitāla iegūšanu. Tiktāl, ciktāl ITSB uz pakalpojumos “darījumi ar nekustamo īpašumu” ir ietvēris tikai tādas darbības, kas ir analoģiskas starpnieku darbībām, tas nav pienācīgi ņēmis vērā faktu, ka koncepcijas “darījumi ar nekustamo īpašumu” apmērs ir daudz plašāks.
(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy