6.11.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 301/7
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 9. jūnija spriedumu lietā T-138/09 Félix Muñoz Arraiza/ITSB un Consejo Regulador de la Denominación de Origen Calificada Rioja2010. gada 2. augustā iesniedza Félix Muñoz Arraiza
(Lieta C-388/10 P)
2010/C 301/09
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Félix Muñoz Arraiza (pārstāvji — J. Grimau Muñoz un J. Villamor Muguerza, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Consejo Regulador de la Denominación de Origen Calificada Rioja
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 9. jūnija nolēmumu lietā T-138/09, jo pretstatītās preču zīmes ir pilnībā saderīgas ar Kopienas preču zīmes “Riojavina” reģistrācijas pieteikumu Nr. 4 121 621;
—
piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
A.
Pirmais apelācijas sūdzības pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 (1) par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā — “KPZR”) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Turklāt ar minētā panta pārkāpumu saistītais pamats ir sadalīts divās daļās:
—
Faktu sagrozīšana, preču zīmes reģistrācijas pieteikumā faktiski norādītā preču un pakalpojumu saraksta sagrozīšana un Tiesas 1998. gada 29. septembra sprieduma lietā C-39/97 Canon (2) (OV ITSB 12/98, 1419. lpp., 23. punkts), to aplūkojot kopsakarā ar Tiesas 1981. gada 9. decembra spriedumu lietā C-193/80 un 1985. gada 15. oktobra spriedumu lietā C-281/83, pārkāpums.
Šajā pamata daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa esot ierobežojusi preču zīmes reģistrācijas pieteikumā faktiski norādīto preču sarakstu, sašaurinot vispārīgo kategoriju “etiķi” līdz “vīna etiķis”, pamatojoties uz diviem argumentiem: pirmajā argumentā esot tikusi izmantota normatīvā, netiešā, saistītā un valsts tiesību aktos paredzētā etiķa jēdziena definīcija, proti, pirmais papildu noteikums Spānijas likumā 24/2003 par vīnogulājiem un vīnu, tā vietā, lai izmantotu normatīvo un tiešo definīciju no Kopienu tiesībām, kas izriet no Eiropas Kopienu Tiesas 1981. gada 9. decembra sprieduma lietā C-193/80 un 1985. gada 15. oktobra sprieduma lietā C-281/83. Šajos spriedumos esot skaidri noteikts, ka Kopienu tiesībās etiķis ir definēts kā vispārīgs jēdziens, kuram nav nekādas ar vīnu saistītas nozīmes. Otrais arguments, ko Vispārējā tiesa esot izmantojusi, lai pielīdzinātu etiķi vīna etiķim, ir apgalvojums, ka vīna nozares uzņēmumi parasti ražo vīna etiķi, un šādi esot tikuši sagrozīti fakti, jo pats šis apgalvojums ir balstīts uz “etiķa” kategorijas pielīdzināšanu “vīna etiķa” kategorijai. Turklāt spriedumos lietā C-193/80 un lietā C-281/83 etiķa vispārīgais raksturs tiek saistīts ar attiecīgo teritoriju, lai veiktu salīdzinājumu sajaukšanas iespējas novērtējuma ietvaros. Turpretim Vispārējā tiesa esot izkropļojusi attiecīgās teritorijas jēdzienu, apgalvojot, ka etiķis, ko visvairāk patērē un ražo “pasaulē”, ir vīna etiķis, precizējot, ka par attiecīgo teritoriju ir uzskatāma Eiropas Savienības teritorija.
—
Tiesas 1999. gada 14. septembra spriedumā lietā C-375/97 (3) un 1999. gada 4. maija spriedumā apvienotajās lietās C-108/97 un C-109/97 (4) paredzēto procesuālo normu pierādījumu sniegšanas un pierādīšanas pienākuma jomā neievērošana.
Šajā pamata daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa esot veikusi apzīmējumu salīdzinājumu, pamatojoties uz nepārbaudītu tēzi par preču zīmes “Rioja” atpazīstamību un/vai augsto atšķirtspēju.
B.
Otrais pamats ir saistīts ar to, ka pēc analoģijas esot pārkāpts KPZR 40/94 43. pants (5), kas tagad ir KPZR 207/2009 42. pants.
Ar šo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot ierobežojusi faktiski norādīto preču un pakalpojumu sarakstu sakarā ar paziņojumu par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu nākotnē, ko var darīt tikai attiecībā uz preču zīmēm, kas reģistrētas vismaz piecus gadus, un tikai tad, ja iepriekš ir sniegti izmantošanas pierādījumi, kurus pieprasījis apstrīdētās preču zīmes īpašnieks saskaņā ar KPZR 42. panta 2. punktu.
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 (OV L 78, 1. lpp.).
(2) Recueil, I-5507. lpp..
(3) Recueil, I-5421. lpp.
(4) Recueil, I-2779. lpp.
(5) OV 1994, L 11, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy