6.11.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 301/8
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2010. gada 15. jūnija spriedumu lietā T-177/07 Mediaset SpA/Eiropas Komisija, ko atbalsta Sky Italia Srl, 2010. gada 6. augustā iesniedza Mediaset SpA
(Lieta C-403/10 P)
2010/C 301/11
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mediaset SpA (pārstāvji — K. Adamantopoulos, Dikigoros un G. Rossi, avvocato)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un Sky Italia Srl
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 15. jūnija spriedumu lietā T-177/07;
—
atceļot Eiropas Komisijas lēmumu, kas tika apstrīdēts pirmajā instancē, taisīt galīgu spriedumu; vai, pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā; un
—
piespriest pirmās instances atbildētājai un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1)
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi divas kļūdas tiesību piemērošanā, uzskatīdama par nepieņemamām apelācijas sūdzības iesniedzējas atsauces uz Itālijas likuma Nr. 350/2003 4. panta 1. punkta piemērošanas jomu, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatu par atšķirību starp jēdzieniem: i) atlasi atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam un ii) diskrimināciju, kas ir jānošķir no tehnoloģiju neitralitātes. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā, tiesiski raksturodama Itālijas likumu kā tādu, kas nav tehnoloģiski neitrāls.
2)
Vispārējā tiesa, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieņemdama, ka apgalvotā Itālijas likuma “tehnoloģiski neneitrālā” rakstura dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējai noteikti tika izvēles kārtībā sniegta ekonomiska priekšrocība. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīdama, ka atbildētāja pareizi konstatēja, ka Mediaset tika sniegta ekonomiska priekšrocība, kad tā (tāpat kā atbildētāja) abstraktos — un tikai pieņēmuma veidā noteiktos — aspektus “palielināts skatītāju skaits” un “piekļuvi zemu izmaksu tirgum” juridiski nekvalificēja kā konkrētu ekonomisku priekšrocību Mediaset. Tāpat Vispārējā tiesa pretēji Statūtu 36. pantam esot sniegusi nepiemērotu pamatojumu un acīmredzami sagrozījusi faktus, kā arī pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sprieduma 62.–68. un 74.–79. punktā nepareizi un sagrozīti lasot apstrīdēto lēmumu. Proti, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā ar savu vērtējumu aizstāja apstrīdētā lēmuma vērtējumu attiecībā uz apgalvoto Mediaset priekšrocību un iesniegtos pierādījumus interpretēja tādējādi, ka radās pretruna apstrīdētā lēmuma 82.–95. punkta tekstam un analīzei un tika sagrozīti pierādījumi. Tāpat Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz jēdzienu “netiešais saņēmējs” un tā piemērošanu un juridisko kvalificēšanu šajā gadījumā.
3)
Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pilnībā neizvērtējot atsevišķos pamatus, kas izklāstīti prasības pieteikuma 93.–96. punktā, no vienas puses, un 121.–129. punktā, no otras puses, saistībā ar Itālijas likuma atbilstības vērtējumu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa tāpat neesot sniegusi piemērotu pamatojumu. Vēl Vispārējā tiesa, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīdama, ka Itālijas likums nav saderīgs ar kopējo tirgu tikai tādēļ, ka neesot ievērots tehniskās neitralitātes princips, jo satelīta dekodētāji esot izslēgti no šā likuma piemērošanas jomas, quod non, un apstiprinādama, ka atbildētāja atbilstoši likumam nenovērtēja pasākuma maksas televīzijas tirgu kropļojošās sekas, veicot atbilstošos juridiskos, ekonomiskos un līdzsvarošanas testus attiecībā uz a) konkrētu maksas televīzijas tirgus kropļošanu; un b) apgalvoto ekonomisko priekšrocību efektivitāti. Par šo priekšrocību vispirms vienkārši tika izdarīts pieņēmums, un tad tā tika atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu, jo tā neesot tehnoloģiski neitrāla. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un norādījusi nepareizu pamatojumu, noraidot prasības pieteikuma trešo pamatu. Vispārējā tiesa ne tikai esot kļūdaini norādījusi un izlasījusi atbilstošo pamatu un argumentus par apstrīdētā lēmuma pretrunīgo pamatojumu, bet arī neesot izvērtējusi šādus argumentus un tātad esot kļūdaini tos noraidījusi kā nepamatotus.
4)
Visbeidzot, Vispārējā tiesa, piemērojot Regulas Nr. 659/1999 (1) 14. pantu, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neapsvērdama to, ka apstrīdētā lēmuma trūkumu dēļ attiecībā uz ekonomisko priekšrocību, kas esot piešķirta apelācijas sūdzības iesniedzējai, faktiski nebija iespējams atgūt apgalvoto valsts atbalstu, pārkāpjot tiesiskās drošības principu. Tādējādi apstrīdētajam lēmumam tika atņemta efektīva un pārskatāma pārsūdzības iespēja un atbilstoša atgūšanas metodoloģija. Turklāt Vispārējā tiesa esot nepareizi izlasījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatus šajā aspektā un esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka apstrīdētais lēmums ļāva atjaunot iepriekšējo stāvokli.
(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy