23.10.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 288/24
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2010. gada 7. jūlija spriedumu lietā T-60/09 Herhof-Verwaltungsgesellschaft mbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece — Stabilator sp. z o.o., 2010. gada 23. augustā iesniedza Herhof-Verwaltungsgesellschaft mbH
(Lieta C-418/10 P)
2010/C 288/42
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Herhof-Verwaltungsgesellschaft mbH (pārstāvji — A. Zinnecker un S. Müller, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Stabilator sp. z o.o.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 7. jūlija spriedumu lietā T-60/09;
—
galvenokārt, pieņemt galīgo nolēmumu strīdā, apmierinot prasījumus, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzījusi pirmajā instancē;
—
pakārtoti, atcelt 1. punktā minēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;
—
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1)
Apelācijas sūdzības iesniedzēja, pirmkārt, norāda, ka pārsūdzētā sprieduma pamatojums ir pretrunīgs: no vienas puses, Vispārējā tiesa atzina, ka Apelāciju padome bija tikai pārbaudījusi, kāda veida uzņēmumi piedāvā konfliktējošās preces un pakalpojumus, un ka līdz ar to bija varējusi pieļaut kļūdu vērtējumā, nosakot šo uzņēmumu loku, ņemot vērā agrākajai preču zīmei reģistrētā saraksta pārāk šauru interpretāciju, jo attiecīgās preces un pakalpojumi bija aplūkoti kopumā. No otras puses, Vispārējā tiesa apgalvoja, ka uz jautājumu, vai Apelāciju padome bija pieļāvusi kļūdas vērtējumā, var atbildēt tikai pēc pārbaudes attiecībā uz “Apelāciju padomes izdarītajiem vērtējumiem attiecībā uz katru reģistrācijai pieteikto preci vai pakalpojumu”, precizējot, ka tā tagad pati veiks šo sīkāku pārbaudi — kuru kā tādu Apelāciju padome nebija veikusi —, un galu galā secināja, ka Apelāciju padome nebija pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Šī nesaskanība nelabvēlīgi ietekmē apelācijas sūdzības iesniedzēju, jo Vispārēja tiesa tās veikto konkrēto salīdzinājumu ietvaros joprojām gala rezultātā atsaucas uz Apelāciju padomes veikto “kopējo salīdzinājumu”, proti, salīdzinājumu darbības veidu ziņā, un līdz ar to no tā izrietošā agrākajai preču zīmei reģistrēto preču un pakalpojumu saraksta šaura interpretācija atspoguļojas arī šajā līmenī.
2)
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā, ka katrā tās veiktajā konkrētajā salīdzinājumā tā šauri interpretēja konfliktējošo preču un pakalpojumu sarakstus, sekojot Apelāciju padomes pieejai, saskaņā ar kuru tā bija izmantojusi darbības veidus kopējā salīdzinājuma ietvaros, un ka līdz ar to Vispārējā tiesa esot sagrozījusi šo sarakstu saturu un tātad arī no tādus tā secināmos faktus, kā attiecīgo preču vai pakalpojumu veids, pielietojums, izmantošana un patērētāji.
3)
Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 65. pantu un savu Reglamentu, it īpaši Kopienu tiesībās paredzētās tiesības tikt uzklausītam tiesā, kas atspoguļotas tā noteikumos, atzīstot noteiktus dokumentus par nepieņemamiem, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējai neesot bijusi iespējas tos uzrādīt procesā ITSB, jo tā nevarēja paredzēt, ka ITSB salīdzinās attiecīgajos sarakstos minētās preces un pakalpojumus nevis atsevišķi, bet kopumā.
Full & Egal Universal Law Academy