20.11.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 317/16
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 6. septembrī iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) — Peter Aladzhov/Zamestnik director na Stolichna direktsia na vatreshnite raboti kam Ministerstvo na vatreshnite raboti
(Lieta C-434/10)
2010/C 317/31
Tiesvedības valoda — bulgāru
Iesniedzējtiesa
Administrativen sad Sofia — grad
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Peter Aladzhov
Atbildētājs: Zamestnik director na Stolichna direktsia na vatreshnite raboti kam Ministerstvo na vatreshnite raboti.
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai uz aizliegumu izbraukt no kādas Eiropas Savienības dalībvalsts, kas attiecībā uz šīs valsts pilsoni, kurš ir saskaņā ar šīs valsts tiesībām reģistrētas komercsabiedrības vadītājs, noteikts šīs sabiedrības nenomaksātā parāda valstij dēļ, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 27. panta 1. punktā paredzētais ar “sabiedriskās kārtības” aizsardzību saistītais pamatojums, ņemot vērā pamata lietā pastāvošos apstākļus un vienlaicīgi ievērojot šādus apstākļus:
1.1.
šīs dalībvalsts Konstitūcijā nav paredzēta fizisku personu tiesību uz brīvu pārvietošanos ierobežošana ar mērķi nodrošināt sabiedriskās kārtības aizsardzību;
1.2.
ar “sabiedrisko kārtību” saistītais pamatojums kā iepriekš minētā aizlieguma pamatojums ir norādīts valsts likumā, kurš ir pieņemts cita Savienības tiesību akta transponēšanai;
1.3.
ar “sabiedrisko kārtību” saistītais pamatojums iepriekš minētās direktīvas normas izpratnē ietver arī ar “citu pilsoņu tiesību aizsardzību” saistīto pamatojumu, ja valsts prasījuma piedziņas ietvaros tiek veikts pasākums dalībvalsts ieņēmumu nodrošināšanai?
2)
Vai pamata lietā esošajos apstākļos no Savienības pilsoņu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanai noteiktajiem ierobežojumiem un nosacījumiem, kā arī no to ieviešanai atbilstoši Savienības tiesībām veiktajiem pasākumiem izriet, ka ir pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru dalībvalsts savam pilsonim, kurš ir saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībām reģistrētas komercsabiedrības vadītājs, var piemērot administratīvu piespiedu līdzekli “aizlieguma izbraukt no valsts” veidā, ņemot vērā šīs sabiedrības nenomaksāto parādu valstij, kas saskaņā ar šīs valsts tiesībām ir kvalificējams kā “ievērojams”, ja šī parāda piedziņai ir iespējams izmantot Padomes 2008. gada 26. maija Direktīvā 2008/55/EK par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem, kā arī Komisijas 2008. gada 28. novembra Regulā (EK) Nr. 1179/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Direktīvā 2008/55, paredzēto savstarpējās palīdzības starp dalībvalstīm procedūru?
3)
Vai pamata lietā esošajos apstākļos samērīguma princips un Savienības pilsoņu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanai noteiktie ierobežojumi un nosacījumi, kā arī to ieviešanai atbilstoši Savienības tiesībām veiktie pasākumi, un it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 27. panta 1. un 2. punktā paredzētie kritēriji ir interpretējami tādējādi, ka gadījumā, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesībām reģistrētai komercsabiedrībai ir tāds parāds valstij, kas atbilstoši šīs valsts tiesībām ir kvalificējams kā “ievērojams parāds”, ir pieļaujams, ka attiecībā uz fizisko personu, kas ir attiecīgās sabiedrības vadītājs, tiek noteikts aizliegums izbraukt no šīs dalībvalsts, pastāvot šādiem apstākļiem:
3.1.
“ievērojama” parāda valstij esamība tiek uzskatīta par faktiskiem, attiecīgajā brīdī esošiem un pietiekami nopietniem draudiem, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm, kuru dēļ likumdevējs ir uzskatījis par vajadzīgu ieviest konkrēto administratīvo piespiedu pasākumu “aizlieguma izbraukt no valsts” veidā;
3.2.
nav paredzēts izvērtēt apstākļus, kas ir saistīti ar sabiedrības vadītāja personisko darbību un viņa pamattiesību, kā, piemēram, viņa tiesību uz tādas profesionālās darbības citu tiesisko attiecību ietvaros veikšanu, kas ietver braucienus uz ārvalstīm, pārkāpumu;
3.3.
pēc aizlieguma piemērošanas netiek izvērtēta tā ietekme uz parādā esošās sabiedrības komercdarbību, kā arī netiek izvērtētas parāda valstij nomaksas iespējas;
3.4.
aizliegums tiek noteikts, pamatojoties uz attiecīgu lūgumu, kuram ir saistošs raksturs, tiktāl, ciktāl tajā ir apliecināts, ka konkrētajai komercsabiedrībai ir “ievērojams” parāds valstij, ka šis parāds nav nodrošināts pamatsummas un procentu maksājumu apmērā un ka persona, attiecībā uz kuru tiek lūgts noteikt aizliegumu, ir šīs komercsabiedrības vadības institūcijas loceklis;
3.5.
aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr parāds valstij netiek pilnībā nomaksāts vai nodrošināts, neparedzot šī aizlieguma adresātam iespēju lūgt šo aizliegumu noteikušajai iestādei to pārskatīt un ņemt vērā attiecībā uz parādu pastāvošo noilguma termiņu?
Full & Egal Universal Law Academy