6.11.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 301/18
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2010. gada 9. jūlija spriedumu lietā T-430/08 Grain Millers, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Grain Millers GmbH & Co. KG2010. gada 15. septembrī iesniedza Grain Millers, Inc.
(Lieta C-447/10 P)
2010/C 301/26
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grain Millers, Inc. (pārstāvji — L.-E. Ström, K. Martinsson, advokater)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Grain Millers GmbH & Co. KG
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
Grain Millers, Inc. lūdz pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2010. gada 9. jūlija spriedumu lietā T-430/08, ar ko apstiprināts ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 23. jūlija lēmums lietā R 478/2007-2 iebildumu procesā starp Grain Millers GmbH & Co. KG un Grain Millers, Inc, un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Eiropas Savienības tiesā un Vispārējā tiesā, un atbildētajiem piespriest atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā ISTB Apelāciju padomē un ITSB Iebildumu nodaļā.
Pamati un galvenie argumenti
Lieta attiecas uz jautājumu par to, vai Grain Millers GmbH & KG ir iesniegusi pietiekamus pierādījumus par apzīmējuma “GRAIN MILLERS” izmantošanu, lai izpildītu regulas (1) 8. panta 4. punktā paredzētos nosacījumus tādējādi, ka minētais apzīmējums rada šķērsli apelācijas sūdzības iesniedzējas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumam Nr. 003650256 “GRAIN MILLERS”.
Vispārējā tiesa pirms tam — 2009. gada 24. marta spriedumā apvienotajās lietās no T-318/06 līdz T-321/06 Alberto Jorge Moreira da Fonseca/ITSB — “General Optica”, 33.-35. punkts — bija pievērsusies regulas 8. panta 4. punktā paredzētā nosacījuma, ka “[apzīmējuma mērogs] nav tikai vietējas nozīmes”, mērķa interpretācijai, proti, ierobežot iespējamos konfliktus, pieļaujot tikai tos, kas varētu būt attiecībā uz apzīmējumiem, kuri ir patiešām svarīgi, un ka tas ir jāizvērtē ne tikai atkarībā no apzīmējuma mēroga ģeogrāfiskā, bet arī no ekonomiskā viedokļa, ko izvērtē, ņemot vērā laikposmu, kurā tas pildījis savu funkciju komercdarbībā, un tā izmantošanas intensitāti. Tomēr pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa nav izmantojusi šo pieeju un tajā nekas neliecina par to, ka Vispārējai tiesai vispār būtu zināmi šajā lietā minētie principi.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka regulas 8. panta 4. punktā nav prasīts apzīmējuma faktiskas izmantošanas pierādījums iebildumu pamatošanai, kā tas ir noteikts regulas 43. panta 2. punktā.
Vispārējā tiesa esot kļūdaini neesot ievērojusi līdzšinējo judikatūru par pierādījumu izvērtēšanu un nepieciešamo pierādīšanas līmeni.
(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy