20.11.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 317/23
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-396/08 Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt/Komisija 2010. gada 20. septembrī iesniedza Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt
(Lieta C-459/10 P)
2010/C 317/41
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt (pārstāvji — A. Rosenfeld un I. Liebach, Rechtsanwälte)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-396/08 Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt/Komisija sakarā ar Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmuma 2008/878/EK par valsts atbalstu, ko Vācija vēlas īstenot DHL labā, daļēju atcelšanu un atcelt Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmuma 2008/878/EK 1. panta 1. punktu;
—
pakārtoti, pirmajā ievilkumā minēto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu atcelt un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Eiropas Savienības Vispārējai tiesai;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēju prasība daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumu 2008/878/EK. Šajā lēmumā Komisija bija atzinusi, ka liela daļa mācību atbalsta, ko Saksija un Saksija-Anhalte vēlējās piešķirt DHL, nav saderīgs ar kopējo tirgu.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas savā sūdzībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi šādus Savienības tiesību pārkāpumus:
—
Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulu Nr. 68/2001, bijušo EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un vienlīdzīgas attieksmes principu, jo atbalsta nepieciešamības pārbaudē ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā. Regulas Nr. 68/2001 pārkāpums izriet no tā, ka tikuši pārbaudīti tādi materiālie kritēriji, kas regulā nav noteikti, bet tas izņēmuma kārtā pieļaujams tikai tad, ja to attaisno katra atsevišķa gadījuma īpatnības. Bijušais EKL 87. panta 3. punkts pārkāpts tādējādi, ka Vispārējā tiesa juridiski nepamatoti nav atzinusi, ka mācību atbalsts veicina vai varētu veicināt bijušā EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta mērķa sasniegšanu, un tas Komisijai bija jāņem vērā interešu izsvēršanā saskaņā ar EKL 87. panta 3. punktu. Visbeidzot, pārkāpts arī vienlīdzīgas attieksmes princips, jo Komisija agrākos lēmumos par līdzīgām lietām nekad nebija ne pārbaudījusi, ne konstatējusi mācību atbalsta nepieciešamību. Šādai nevienlīdzīgai attieksmei nav sniegts objektīvs attaisnojums.
—
Pat pieņemot, ka nepieciešamības kritērijs ir izmantots pamatoti, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Apelācijas sūdzības iesniedzējas šajā ziņā apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā Regulu Nr. 68/2001, Komisijas reģionālā atbalsta pamatnostādnes, kā arī bijušā EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo tā, nepieciešamības pārbaudē neņemdama vērā ģeogrāfiskās vietas izvēles stimulējošo efektu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. No Regulas Nr. 68/2001 izriet, ka mācību atbalsts var ietvert arī reģionālus aspektus. Neatbilstošs ir Vispārējās tiesas pieņēmums, ka uzņēmumu stimulēšana nelabvēlīgos reģionos un jaunu uzņēmumu dibināšana ir jāveicina tikai ar reģionālo atbalstu.
—
Vispārējā tiesa turklāt pārkāpusi Regulu Nr. 68/2001, bijušā EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un vienlīdzīgas attieksmes principu tādējādi, ka tā vērtējumā par atbalsta nepieciešamību juridiski nepamatoti ir piemērojusi neatbilstošus kritērijus. No vienas puses, tai nevajadzēja ņemt vērā atbalsta saņēmēju darījumu praksi un stratēģiju, jo tādējādi uzņēmumi, kuros saskaņā ar iekšējiem standartiem ir augsts izglītotības līmenis, no valsts atbalsta tiesību viedokļa tiktu nostādīti nelabvēlīgākā situācijā nekā uzņēmumi, kuros ir zemāks izglītotības līmenis. No otras puses, atbalstu nevarēja uzskatīt par nevajadzīgu tikai tāpēc, ka tas jau bija paredzēts valsts tiesību normās. Tas izraisītu to, ka uzņēmumi no dalībvalstīm, kurās likumā ir noteikts augsts izglītotības līmenis, tiktu nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar uzņēmumiem no dalībvalstīm, kurās salīdzinoši ir zemāks izglītotības līmenis.
—
Visbeidzot Vispārējā tiesa ir pārkāpusi bijušā EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu tādējādi, ka tā, neņemdama vērā attiecīgā apmācību pasākuma pozitīvo ārējo ietekmi, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Full & Egal Universal Law Academy