20.11.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 317/24
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-331/06 Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Vides aģentūra (EVA) 2010. gada 24. septembrī iesniedza Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE
(Lieta C-462/10 P)
2010/C 317/43
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvis — N. Korogiannakis, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;
—
atcelt EVA lēmumu, ar ko apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājums ir atzīts par neveiksmīgu un līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas veiksmīgajam kandidātam;
—
piespriest EVA atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējai tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar prasības pieteikumu lietā T-133/06 un šo apelācijas sūdzību, pat tad, ja šī apelācijas sūdzība tiktu noraidīta.
Pamati un galvenie argumenti
1)
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nepareizi interpretējot vai nepiemērojot Finanšu Regulas (1) 97. pantu un Īstenošanas noteikumu 138. pantu, jo apakškritēriju paziņošana pirms piedāvājumu iesniegšanas ir būtiska, lai pretendenti varētu iesniegt savu labāko piedāvājumu. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu par atlases un piešķiršanas kritēriju sajaukšanu, pamatojoties uz to, ka šis arguments tika iesniegts pēc termiņa. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka, pat ja Vispārējās tiesas pieeja bija pareiza, šī tiesa, pārbaudot, vai, piešķiršanas kritēriju posmā izmantojot personu CV, tiek pārkāpti līguma dokumenti, nepareizi interpretēja līguma dokumentu saturu.
2)
Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka faktu, ka novērtējuma ziņojums tika sagatavots tādējādi, lai netiktu norādīts veids, kādā vērtēšanas komiteja ir nonākusi pie saviem secinājumiem, nevar piedēvēt apelācijas sūdzības iesniedzējai. Ja EVA nepiemēroja papildu izvērtēšanu apakškritērijiem, tā rezultātā apstrīdētais lēmums tieši būtu jāatceļ nepietiekama pamatojuma dēļ, jo fakts, ka “nav acīmredzams”, kādi kritēriji tika izmantoti, ir daļa no pienākuma sniegt pamatojumu.
3)
Attiecībā uz vides politiku tiek norādīts, ka Vispārējā tiesa pieļāva kļūdu, konstatējot, ka tik vispārējā veidā formulēti piešķiršanas kritēriji ir izpildīti ar vienkāršu iesniegšanas apliecinājumu, kas ir tikai viens no pierādījumu iesniegšanas veidiem. Vispārējā tiesa arī pieļāva kļūdu, ignorējot faktu, ka vides politika var tikt vērtēta tikai atlases posmā.
4)
Vispārējā tiesa nav konstatējusi, ka EVA būtu pārkāpusi Finanšu Regulas 100. panta 2. punktu un Īstenošanas noteikumu 149. panta 2. punktu, neatklājot visu novērtējuma ziņojumu pretendentiem, kuri bija iesnieguši šādu lūgumu, lai varētu novērtēt iemeslus viņu piedāvājumu noraidīšanai.
5)
Turklāt Vispārējās tiesas argumentācija ne tikai ir nepareiza un ir pretrunā vispārējam un iepriekš noteiktam pienākumam sniegt pamatojumu, bet ir pretrunā arī Lisabonas līgumam, ar kuru ES Pamattiesību hartai, īpaši 41. pantam, tiek noteikts tāds pats spēks kā Līgumiem.
6)
Visbeidzot apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā ne tikai nav pienācīgi pamatota atsevišķu pamatu noraidīšana saistībā ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā, bet tie pat nav atsevišķi izvērtēti.
(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy