18.12.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 346/30
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 27. septembrī iesniedza Conseil d'État (Francija) — Ministre de l'Intérieur, de l'Outre-mer et des Collectivités territoriales/Chambre de commerce et d'industrie de l'Indre
(Lieta C-465/10)
2010/C 346/50
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Ministre de l'Intérieur, de l'Outre-mer et des Collectivités territoriales
Atbildētājs: Chambre de commerce et d'industrie (CCI) de l'Indre
Prejudiciālie jautājumi
1)
Par juridiskā pamata esamību, no kura izrietot CCI piešķirtā atbalsta atgūšanas pienākums:
Vai gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde, kura saņem ERAF ietvaros piešķirtās subsīdijas, nav ievērojusi vienu vai vairākus publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumus subsidētās darbības īstenošanai, ja turklāt nav apstrīdēts, ka darbībai šis finansējums pienākas un ka tā ir īstenota, Padomes 1988. gada 24. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2052/88 (1) un Padomes 1988. gada 19. decembra Regulā (EEK) Nr. 4253/88 (2) ir ietverta tāda Kopienu tiesību norma, ar kuru ir noteikts subsīdiju atgūšanas pienākums? Ja šāda tiesību norma pastāv, vai šāds pienākums attiecas uz visiem publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu pārkāpumiem vai tikai uz dažiem no šiem pārkāpumiem? Šādā gadījumā — uz kuriem?
Turklāt ņemot vērā, pamata lietā aplūkoto noteikumu gadījumā strīda risinājums attiecībā uz piešķirtā atbalsta atgūšanas noteikumiem ir atkarīgs arī no atbildēm uz šādiem jautājumiem:
2)
Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta vismaz daļēji apstiprinoša atbilde:
a)
Vai fakts, ka līgumslēdzēja iestāde, kura saņem ERAF ietvaros piešķirto atbalstu, nav ievērojusi vienu vai vairākus publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumus, izvēloties pakalpojumu sniedzēju, kura uzdevums būtu veikt subsidētās darbības, ir uzskatāms par pārkāpumu Regulas Nr. 2988/95 (3) izpratnē? Vai apstāklis, ka kompetentā valsts iestāde brīdī, kad tika pieņemts lēmums par lūgtā atbalsta piešķiršanu ERAF ietvaros, nevarēja ignorēt, ka uzņēmums, kurš gūst labumu, nav ievērojis publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumus, jau pirms atbalsta piešķiršanas pieņemot darbā pakalpojumu sniedzēju, kura uzdevums ir veikt šī atbalsta finansētas darbības, var ietekmēt pārkāpuma kvalificēšanu Regulas Nr. 2988/95 izpratnē?
b)
Gadījumā, ja uz 2. jautājuma a) punktu tiek atbildēts apstiprinoši un ja, kā Tiesa to ir noteikusi 2009. gada 29. janvāra spriedumā apvienotajās lietās no C-278/07 līdz 280/07 Hauptzollamt Hamburg-Jonas pret Josef Vosding Schlacht, Kühl- und Zerlegebetrieb GmbH & Co, Regulas Nr. 2988/95 3. pantā paredzētais noilguma termiņš ir piemērojams tādiem administratīviem pasākumiem kā atbalsta, ko uzņēmums ir nepamatoti saņēmis paša pieļauta pārkāpuma dēļ, atgūšana:
—
vai par noilguma termiņa sākumu ir jānosaka diena, kad atbalsts tika izmaksāts tā saņēmējam, vai diena, kad saņēmējs ir izmantojis saņemto subsīdiju, lai izmaksātu atlīdzību pakalpojumu sniedzējam, kurš tika pieņemts darbā, pārkāpjot vienu vai vairākus publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumus?
—
vai ir jāuzskata, ka šis termiņš tika pārtraukts brīdī, kad kompetentā valsts iestāde subsīdiju saņēmējam nosūtīja kontroles ziņojumu, kurā tika konstatēta publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu neievērošana un tādējādi valsts iestādei ieteikts panākt izmaksātās summas atmaksu?
—
vai gadījumā, ja dalībvalsts izmanto tai Regulas Nr. 2988/95 3. panta 3. punktā sniegto iespēju piemērot ilgāku noilguma termiņu, proti, ja Francijā tiek piemērots Civilkodeksa 2262. pantā paredzētais vispārējais termiņš strīda faktu rašanās brīdim, saskaņā ar kuru: “Visām prasībām — gan mantiskām, gan personiskām — noilguma termiņš ir 30 gadi […]”, šāda termiņa atbilstība Kopienu tiesībām, īpaši samērīguma principam, ir jāizvērtē, ņemot vērā paredzēto maksimālo noilguma termiņu valsts [tiesību akta] tekstā, kurš tiek izmantots kā tiesiskais pamats atprasījumam no valsts iestādes, vai termiņu, kurš šajā gadījumā faktiski tika īstenots?
c)
Gadījumā, ja uz 2. jautājuma a) punktu tiek sniegta noliedzoša atbilde, vai Kopienu finanšu intereses rada šķērsli tam, lai tāda atbalsta, kāds ir apskatīts šajā prāvā, atmaksai tiesnesis piemērotu tādus valsts noteikumus par lēmumu, ar kuriem tiek piešķirtas tiesības, atcelšanu, saskaņā ar kuriem valsts iestāde indivīdam adresētu prettiesisku lēmumu, ar kuru tiek piešķirtas tiesības, var atsaukt tikai četru mēnešu laikā no šī lēmuma pieņemšanas brīža, izņemot gadījumus, ja šis lēmums nav spēkā, ir iegūts krāpnieciskā veidā, kā arī pēc adresāta lūguma, tomēr individuālam administratīvajam lēmumam, ja tas ir uzskatāms par atbalsta piešķiršanu, var pievienot atceļoša rakstura nosacījumus, kuru īstenošana ļauj attiecīgo atbalstu atgūt bez termiņa nosacījuma — precizējot, ka Conseil d’Etat ir nospriedusi, ka šis valsts noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda nepamatoti piešķirta atbalsta, kurš ir piešķirts, piemērojot Kopienu [tiesību akta] tekstu, saņēmējs uz to var atsaukties tikai tad, ja ir labticīgs?
(1) Padomes 1988. gada 24. jūnija Regula (EEK) Nr. 2052/88 par struktūrfondu uzdevumiem un to efektivitāti, kā arī par to darbības saskaņošanu savā starpā un ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību (OV L 185, 9. lpp.).
(2) Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4253/88, ar kuru apstiprināti Regulas (EEK) Nr. 2052/88 piemērošanas noteikumi attiecībā, pirmkārt, uz struktūrfondu un, otrkārt, uz Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu intervences koordināciju (OV L 374, 1. lpp.).
(3) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy