5.2.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 38/2
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2010. gada 13. septembra spriedumu lietā T-135/08 Schniga/KAŠB — Elaris un Brookfield New Zealand (“Gala Schnitzer”) 2010. gada 17. decembrī iesniedza Brookfield New Zealand Ltd un Elaris SNC
(Lieta C-534/10 P)
2011/C 38/03
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Brookfield New Zealand Ltd un Elaris SNC (pārstāvis — M. Eller, Rechtsanwalt)
Pārējie lietas dalībnieki: Kopienas Augu šķirņu birojs un Schniga GmbH
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;
—
nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai vai, pakārtoti, ar galīgu spriedumu noraidīt prasītājas Schniga GmbH prasību un līdz ar to apstiprināt KAŠB Apelācijas padomes 2007. gada 21. novembra lēmumu lietās A-003/2007 un A-004/2007;
—
piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārsūdzētais spriedums ir atceļams šādu iemeslu dēļ.
I. Prasītājas Schniga GmbH izvirzītā trešā prasības pamata nepieņemamība. Apelācijas padomes veiktā faktu novērtējuma prettiesiskā pārskatīšana. Regulas Nr. 2100/94 (1) (turpmāk tekstā — “Regula”) 73. panta 2. punkta pārkāpums.
—
Trešais pamats, ko, pamatojot savu prasību par Apelācijas padomes lēmuma atcelšanu, izvirzījusi prasītāja Schniga GmbH un kas apmierināts ar pārsūdzēto spriedumu, esot jāatzīst par nepieņemamu, jo tas nozīmējot faktu pārskatīšanu, kas neesot atļauta saskaņā ar Regulas 73. panta 2. punktu.
—
Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas 73. panta 2. punktu, prettiesiski pārskatot faktu konstatējumus, ko Apelācijas padome bija izdarījusi attiecībā uz individuālā pieprasījuma faktisko saturu Regulas 55. panta 4. punkta izpratnē un to, kā tos uztvērusi prasītāja.
II. Regulas Nr. 2100/94 (turpmāk tekstā — “Regula”) 55. panta 4. punkta, to aplūkojot kopsakarā ar 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 80. pantu, pārkāpums
—
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, apgalvojot (vai netieši pieņemot), ka ar Regulas 55. panta 4. punktu Birojam ir piešķirtas pilnvaras individuālajās lietās iesniegt pieprasījumus, kuru neievērošana ir pamats pieteikuma noraidīšanai saskaņā ar Regulas 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ne tikai saistībā ar materiāla, kas jāiesniedz noteiktajā termiņā, kvalitāti, bet arī saistībā ar dokumentāriem pierādījumiem par šādu kvalitāti.
—
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, apgalvojot (vai netieši pieņemot), ka ar Regulas 55. panta 4. punktu Birojam ir piešķirtas pilnvaras individuālajās lietās sadalīt savus pieprasījumus divos autonomos un neatkarīgos pieprasījumos, no kuriem viens attiecas uz pašu materiālu un otrs attiecas uz kvalitātes dokumentāro pierādījumu un kuru neievērošana ir pamats pieteikuma noraidīšanai saskaņā ar Regulas 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
—
Turpinājumā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, apgalvojot (vai netieši pieņemot), ka ar Regulas 55. panta 4. punktu, aplūkojot kopsakarā ar Regulas 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Birojam ir piešķirtas pilnvaras atļaut no jauna iesniegt materiālu situācijā, kad ir jau beidzies iepriekš paredzētais termiņš noteiktās kvalitātes materiāla iesniegšanai tādēļ vien, ka vēl nav beidzies termiņš šāda materiāla kvalitātes dokumentāro pierādījumu nosūtīšanai.
—
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, apgalvojot (vai netieši pieņemot), ka ar Regulas 55. panta 4. punktu, to aplūkojot kopsakarā ar Regulas 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Birojam ir piešķirtas pilnvaras atļaut no jauna iesniegt materiālu, kas nav inficēts ar vīrusu, ja ir beidzies termiņš minētā materiāla iesniegšanai un ja ir pilnīgi skaidrs, ka minētais materiāls bija inficēts ar vīrusu.
—
Turpinājumā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, apgalvojot (vai netieši pieņemot) — ņemot vērā, ka iesniegtais materiāls bija inficēts ar vīrusu un ka līdz ar to attiecībā uz šo materiālu nekad nav bijis iespējams nosūtīt fitosanitāro sertifikātu un neviens to neplānoja darīt —, ka formulējumu “cik ātri vien iespējams” saistībā ar lūgumu nosūtīt trūkstošo fitosanitāro sertifikātu jau iesniegtajam materiālam nevar interpretēt kā termiņu un — katrā ziņā — kā jau izbeigušos termiņu, saistībā ar individuālo pieprasījumu Regulas 55. panta 4. punkta izpratnē, izraisot pieteikuma noraidīšanu saskaņā ar Regulas 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
—
Turpinājumā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, apgalvojot (vai netieši pieņemot), ka ar Regulas 55. panta 4. punktu Birojam ir piešķirta rīcības brīvība pārliecināties — bez jebkādas turpmākas pārskatīšanas augstākajās instancēs vai tiesā —, ka tā pieprasījumi, kuru neievērošana ir pamats pieteikuma noraidīšanai saskaņā ar Regulas 61. panta 1. punkta b) apakšpunktu, individuālajās lietās ir juridiski precīzi un skaidri, un turpinājumā apgalvojot (vai netieši pieņemot), ka Birojs var brīvi veikt šādu novērtējumu a) neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir formāli un savlaicīgi lūdzis restitutio in integrum atbilstoši Regulas 80. pantam, un b) neņemot vērā to, kā pieteikuma iesniedzējs bija sapratis šādu pieprasījumu, vai tā labticību vai ļaunticību šāda pieprasījuma interpretēšanā.
(1) OV L 227, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy