29.1.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 30/24
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2010. gada 10. septembra spriedumu lietā T-233/08 MPDV Mikrolab GmbH, Mikroprozessordatenverarbeitung und Mikroprozessorlabor/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2010. gada 19. novembrī iesniedza MPDV Mikrolab GmbH, Mikroprozessordatenverarbeitung und Mikroprozessorlabor
(Lieta C-536/10 P)
2011/C 30/40
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: MPDV Mikrolab GmbH, Mikroprozessordatenverarbeitung und Mikroprozessorlabor (pārstāvis — W. Göpfert, Rechtsanwalt)
Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl ar to tikusi noraidīta atbilstoši Vispārējā tiesā izvirzītajiem prasījumiem noformulētā prasība;
—
atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 1525/2006-4, un
—
piespriest atbildētājam atlīdzināt apelācijas tiesvedībā un prasības tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1)
Ar apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tā ir noraidījusi prasību tiktāl, ciktāl tā ir nospriedusi, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtā padome, atsakot vārdiskas preču zīmes “ROI ANALYZER” reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē (datoru programmatūra), kā arī attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. un 42. klasē (konsultācijas komercdarbībā, kā arī datu apstrādes programmu attīstība utt.), nav pārkāpusi Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā — “Regula par Kopienas preču zīmi”) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
2)
Šajā sakarā Vispārējā tiesa, pamatojoties uz neatbilstošiem lietas apstākļiem, esot pieņēmusi, ka runa ir tieši par precēm un pakalpojumiem, kas ir domāti tikai profesionāļiem, kuriem ir zināšanas un interese par komercdarbības jomu. Šajā sakarā neesot ticis ievērots apstāklis, ka 9. klasē ietilpstošās preces “datoru programmatūra” tikai “tostarp” tika pieteiktas attiecībā uz uzņēmumu datu iekļaušanu un apstrādi. Tādējādi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes priekšmets varot būt arī plašāka pielietojuma programmatūra. Turklāt ar reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas programmatūru strādājot arī inženieri un citas personas, kurām neesot zināšanu specifiskajā komercdarbības jomā. Tādēļ Vispārējās tiesas vērtējums esot balstīts uz nepareizu faktisko pamatu.
Turklāt Vispārējā tiesa, tāpat ņemot vērā neatbilstošus faktus, esot ieņēmusi nostāju, ka, lai gan sastāvdaļai “ROI” dažādās valodās ir dažādas nozīmes, savienojumā ar vārdu “ANALYZER” sabiedrība elementu “ROI” vienmēr uztver kā “Return On Investment”. Šajā sakarā Vispārējās tiesas argumentācija esot kļūdaina tiktāl, ciktāl [tā uzskatījusi], ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi konkrētā sabiedrības daļa bez turpmākas apsvēršanas uztvers kā “investīciju rentabilitātes analīzes instrumenta” apzīmējumu.
Turpinājumā, pieņemot reģistrācijas šķēršļu attiecībā uz datoru programmatūru esamību, Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi pamatā esošās preces un pakalpojumus. Pēc veiktās preču zīmes sadalīšanas apzīmējums attiecībā uz šīm 35. un 42. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem jau esot ticis tiesiski saistoši reģistrēts.
Visbeidzot, norāde attiecībā uz ES iepriekš veiktajām reģistrācijām, tas ir, Kopienas preču zīmju reģistrācijām, esot tikusi noraidīta ar pamatojumu, ka valsts preču zīmes nevar ņemt vērā. Arī šeit esot tikuši pieņemti neatbilstoši lietas apstākļi.
Full & Egal Universal Law Academy