12.2.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 46/5
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2010. gada 13. septembra spriedumu lietā T-452/04 Éditions Jacob/Eiropas Komisija 2010. gada 25. novembrī iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-553/10 P)
2011/C 46/07
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet, O. Beynet un S. Noë)
Pārējie lietas dalībnieki: Éditions Odile Jacob SAS, Wendel Investissement SA, Lagardère SCA
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 13. septembra spriedumu lietā T-452/04 Éditions Odile Jacob SAS/Komisija daļā, kurā ir atcelts Komisijas 2004. gada 30. jūlija Lēmums D(2004) 203365 par Wendel Investissement kā atsavināto aktīvu ieguvējas atzīšanu saskaņā ar Komisijas 2004. gada 7. janvāra Lēmumu 2004/422/EK, ar ko koncentrācija ir atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu un Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (lieta COMP/M.2978 — Lagardère/Natexis/VUP) (1),
—
attiecīgā gadījumā — pieņemt galīgo spriedumu attiecībā uz jautājumiem, kas ir šīs apelācijas sūdzības priekšmets, un noraidīt prasību atcelt tiesību aktu;
—
piespriest prasītājai (Éditions Jacob) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza trīs pamatus.
Saistībā ar pirmo pamatu Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā nav izvērtējusi sekas, ko var radīt iespējamais pilnvarotās personas neatkarības attiecībā pret Editis trūkums saistībā ar tās pienākumiem pret Wendel. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka personas, kurai jānovērtē kandidāts, neatkarības trūkumam ir juridiskas sekas vienīgi, ja ir konstatēts, ka šī persona savā vērtējumā ir ņēmusi vērā citas intereses, nevis pienācīgas savu pienākumu izpildes intereses.
Saistībā ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un sagrozījusi faktus, secinot, ka pilnvarotās personas ziņojumam ir bijusi noteicoša ietekme uz apstrīdēto lēmumu, lai gan patiesībā, pat ja Komisijai tas ir jāņem vērā, tai nav saistošs pilnvarotās personas atzinums un tai ir jāveic nepieciešamā izmeklēšana, lai novērtētu, vai pircējs pienācīgi atbilst atzīšanas kritērijiem.
Saistībā ar savu trešo pamatu, kas ietver divas daļas, Komisija apgalvo, pirmkārt, ka ir kļūdaini interpretētas tiesību normas attiecībā uz prasītājas izvirzītā pirmā pamata par apstrīdētā lēmuma spēkā esamību iedarbīgumu un, otrkārt, ir pieļauts pienākuma norādīt pamatojumu šajā ziņā pārkāpums.
(1) OV L 125, 54. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy