21.4.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 118/6
Tiesas (virspalāta) 2012. gada 28. februāra spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Inter-Environnement Wallonie ASBL, Terre wallonne ASBL/Région wallonne
(Lieta C-41/11) (1)
(Vides aizsardzība - Direktīva 2001/42/EK - 2. un 3. pants - Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums - Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti - Plāns vai programma - Iepriekšēja vides novērtējuma neesamība - Plāna vai programmas atcelšana - Iespēja saglabāt plāna vai programmas tiesiskās sekas - Nosacījumi)
2012/C 118/09
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Inter-Environnement Wallonie ASBL, Terre wallonne ASBL
Atbildētājs: Région wallonne
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État (Beļģija) — Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums — Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti — Tādas valsts tiesību normas atcelšana, ko tiesa atzinusi par pretēju Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvai 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu paredzēto procedūru (OV L 197, 30. lpp.) — Iespēja uz īsu laika posmu saglabāt šīs normas iedarbību
Rezolutīvā daļa:
Iesniedzējtiesai, saskaņā ar savām valsts tiesībām izskatot prasību atcelt valsts tiesību aktu, kas ir “plāns” vai “programma” Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu izpratnē, un konstatējot, ka šāds “plāns” vai “programma” ir pieņemta, neievērojot minētajā direktīvā paredzēto pienākumu veikt iepriekšēju vides novērtējumu, ir pienākums veikt visus savās valsts tiesībās paredzētos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai labotu šāda novērtējuma neveikšanu, tostarp apstrīdētais “plāns” vai “programma” iespējami ir jāaptur vai jāatceļ. Tomēr, ņemot vērā pamatlietas īpašos apstākļus, iesniedzējtiesai izņēmuma kārtā varētu tikt atļauts izmantot savu valsts tiesību noteikumu, kas tai dod iespēju saglabāt zināmas atcelta valsts tiesību akta tiesiskās sekas, ar nosacījumu, ka:
—
šis valsts tiesību akts ir pareizs Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, transponēšanas pasākums;
—
tāda jauna valsts tiesību akta pieņemšana un stāšanās spēkā, kurā ir ietverta rīcības programma šīs direktīvas 5. panta izpratnē, neļauj novērst videi nelabvēlīgu iedarbību, kas izriet no apstrīdētā tiesību akta atcelšanas;
—
šī apstrīdētā tiesību akta atcelšanas rezultātā tiktu radīts juridisks vakuums attiecībā uz Direktīvas 91/676 transpozīciju, kas videi būtu vēl nelabvēlīgāk tādējādi, ka šāda atcelšana nozīmētu mazāku ūdeņu aizsardzību pret lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātu radītu piesārņojumu un tas būtu pretrunā šīs direktīvas galvenajam mērķim, un
—
šāda tiesību akta tiesisko seku saglabāšana izņēmuma kārtā attiecas tikai uz laiku, kas ir absolūti nepieciešams, lai veiktu pasākumus, kuri ļauj labot konstatēto prettiesiskumu.
(1) OV C 113, 09.04.2011.
Full & Egal Universal Law Academy