7.9.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 260/4
Tiesas (sestā palāta) 2013. gada 18. jūlija spriedums (Cour de cassation (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — État belge/Medicom SPRL (C-210/11), Maison Patrice Alard SPRL (C-211/11)
(Apvienotās lietas C-210/11 un C-211/11) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sestā PVN direktīva - 6. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkts un 13. panta B daļas b) punkts - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Ražošanas līdzekļi, kas pieder juridiskām personām un daļēji nodoti to vadītāju rīcībā pēdējo minēto privātajām vajadzībām - Īres maksas naudā neesamība, bet samaksas natūrā ņemšana vērā ienākuma nodokļa aprēķinam)
2013/C 260/06
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour de cassation
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: État belge
Atbildētājas: Medicom SPRL (C-210/11), Maison Patrice Alard SPRL (C-211/11)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Beļģija) — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 6. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkta un 13. panta B daļas b) punkta interpretācija — Atbrīvojums no PVN — Pakalpojumu, kas saistīti ar nekustamu īpašumu, sniegšanas jēdziens — Nekustama īpašuma, kurš ir paredzēts uzņēmējdarbībai, daļas izmantošana vadītāju un viņu ģimenes privātajām vajadzībām, par ko netiek maksāta īres maksa naudā, bet kas ir samaksa natūrā — Izņēmums no tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, 6. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkts un 13. panta B daļas b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz juridiskai personai piederoša nekustamā īpašuma daļas nodošanu šīs juridiskās personas vadītāja rīcībā privātajām vajadzībām, neparedzot pieprasīt no attiecīgajām personām kā atlīdzību par šīs ēkas lietošanu īres maksu naudā, uzskatīt par ēkas izīrēšanu, kas atbrīvota no nodokļa, šīs direktīvas izpratnē, un faktam, ka šāda nodošana rīcībā, ņemot vērā valsts tiesisko regulējumu attiecībā uz ienākuma nodokli, tiek uzskatīta par samaksu natūrā, kas izriet no tā, ka attiecīgās personas pilda savu statūtos vai darba līgumā noteikto uzdevumu, šajā ziņā nav nozīmes;
2)
Sestās direktīvas 77/388, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/7, 6. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkts un 13. panta B daļas b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādās situācijās kā tās, uz kurām attiecas pamatlietas, apstāklim, ka pilnībā uzņēmējdarbībai paredzētas visas ēkas vai tās daļas nodošana šī uzņēmuma vadītāju, valdes locekļu vai sabiedrības biedru rīcībā ir vai nav tieši saistīta ar uzņēmējdarbības veikšanu, nav nozīmes, nosakot, vai uz šo nodošanu rīcībā attiecas otrajā no šīm tiesību normām paredzētais atbrīvojums no nodokļa.
(1) OV C 211, 16.7.2011.
Full & Egal Universal Law Academy