27.10.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 331/9
Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 6. septembra spriedums (Legfelsőbb Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gábor Tóth/Nemzeti Adó-és Vámhivatal Észak-magyarországi Regionális Adó Főigazgatósága
(Lieta C-324/11) (1)
(Nodokļi - PVN - Direktīva 2006/112/EK - 9. pants - “Nodokļa maksātāja” jēdziens - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Atteikums - Nodokļu neitralitātes princips - No individuālo komersantu reģistra svītrots rēķina izrakstītājs - Rēķina izrakstītājs, kurš nav izpildījis pienākumu deklarēt savus darbiniekus nodokļu administrācijai - Nodokļa maksātāja pienākums pārliecināties, vai rēķina izrakstītājs pret nodokļu administrāciju ir rīkojies tiesiski)
2012/C 331/14
Tiesvedības valoda — ungāru
Iesniedzējtiesa
Legfelsőbb Bíróság
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Gábor Tóth
Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Észak-magyarországi Regionális Adó Főigazgatósága
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Magyar Köztársaság Legfelsöbb Bíróság — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) interpretācija — Samaksātā priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanas nosacījumi valsts nodokļu iestāžu praksē — Nodokļa maksātāja pienākums pārliecināties, ka rēķina izrakstītājs ir nodokļa maksātājs, kā arī par šā pēdējā darbinieku, kuri veic rēķinā norādītos darbus, tiesisko attiecību likumību un stāvokli nodokļu ziņā
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un nodokļu neitralitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā, ja nodokļa maksātājam tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas tam jāmaksā vai ko tas ir samaksājis par pakalpojumiem, kuri tam ir sniegti, nodokļu iestāde liedz, pamatojoties uz to vien, ka rēķina izrakstītājam pirms attiecīgo pakalpojumu sniegšanas vai attiecīgā rēķina izrakstīšanas ir tikusi atņemta individuālā komersanta apliecība, ja šajā rēķinā ir visa šīs direktīvas 226. pantā prasītā informācija, konkrēti informācija, kas vajadzīga minēto rēķinu izrakstījušās personas un sniegto pakalpojumu iedabas identificēšanai;
2)
Direktīva 2006/112 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā, ja nodokļa maksātājam tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas tam jāmaksā vai ko tas ir samaksājis par pakalpojumiem, kuri tam ir sniegti, nodokļu iestāde liedz ar pamatojumu, ka rēķinu par šiem pakalpojumiem izrakstījusī persona nav deklarējusi nodarbinātos darbiniekus, šai iestādei ar objektīviem pierādījumiem nekonstatējot, ka šis nodokļa maksātājs ir zinājis vai tam bijis jāzina, ka darījums, kas norādīts, lai pamatotu tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, ir bijis saistīts vai nu ar minētā rēķina izrakstītāja, vai kāda cita komersanta piegādes augšupējā ķēdē izdarītu krāpšanu;
3)
Direktīva 2006/112 ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka nodokļa maksātājs nav pārbaudījis nedz to, vai būvlaukumā nodarbināto darba ņēmēju un rēķina izrakstītāja starpā ir tiesiskās attiecības, nedz to, vai šis izrakstītājs ir šos darba ņēmējus deklarējis, nav tāds objektīvs apstāklis, no kura ir secināms, ka rēķina saņēmējs ir zinājis vai tam bijis jāzina, ka tas piedalās ar izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa saistītas krāpšanas darījumā, ja šo saņēmēju nekas nav vedinājis uz aizdomām, ka minētais izrakstītājs varētu būt vainojams kādā pārkāpumā vai krāpšanā. Tāpēc šā apstākļa dēļ tiesības uz nodokļa atskaitīšanu nav atsakāmas, ja vien ir izpildīti šo tiesību izmantošanai šajā direktīvā paredzētie substanciālie un formas nosacījumi;
4)
ja nodokļu iestāde norāda uz konkrētiem apstākļiem, kas liecina par krāpšanas esamību, Direktīvai 2006/112 un nodokļu neitralitātes principam nav pretrunā, ka valsts tiesa, izvērtējusi visus lietas apstākļus kopumā, pārbauda, vai attiecīgo darījumu ir veicis pats rēķina izrakstītājs. Tomēr tādā situācijā kā šajā lietā aplūkotā tiesības uz nodokļa atskaitīšanu var tikt liegtas tikai tad, ja nodokļu iestāde, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, ir konstatējusi, ka rēķina saņēmējs ir zinājis vai tam bijis jāzina, ka darījums, kas norādīts, lai pamatotu tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, ir bijis saistīts vai nu ar minētā izrakstītāja, vai kāda cita komersanta piegādes augšupējā ķēdē izdarītu krāpšanu.
(1) OV C 282, 24.09.2011.
Full & Egal Universal Law Academy