9.11.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 325/3
Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 12. septembra spriedums (Berufsgericht für Heilberufe bei dem Verwaltungsgericht Gießen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kostas Konstantinides
(Lieta C-475/11) (1)
(Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas brīvība - Pakalpojumu sniedzējs, kurš, lai sniegtu pakalpojumu, pārceļas uz citu dalībvalsti - Uzņemošās dalībvalsts profesionālās ētikas noteikumu, it īpaši noteikumu par honorāru un reklāmu, piemērojamība)
2013/C 325/04
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Berufsgericht für Heilberufe bei dem Verwaltungsgericht Gießen
Lietas dalībnieks pamata procesā –
Kostas Konstantinides
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hessischer Verwaltungsgerichtshof — Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.) 5. panta 3. punkta un 6. panta pirmās daļas a) apakšpunkta interpretācija — Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas brīvība — Situācija, kurā pakalpojuma sniedzējs, lai sniegtu pakalpojumu, dodas uz citu dalībvalsti — Uzņemošās dalībvalsts profesionālās ētikas noteikumu, it īpaši noteikumu par honorāru un reklāmu, piemērojamība
Rezolutīvā daļa:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas valsts tiesību normas kā tās, kas ietvertas, pirmkārt, Hesenes federālās zemes ārstu profesionālās ētikas noteikumu 12. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru honorāriem ir jābūt samērīgiem un, neskarot citus tiesību aktu noteikumus, tos aprēķina saskaņā ar medicīnisko pakalpojumu oficiālo klasifikatoru, kā arī, otrkārt, šo pašu noteikumu 27. panta 3. punktā, ar kuru ārstiem tiek aizliegts izplatīt profesionālajai ētikai neatbilstošu reklāmu, neietilpst tā materiālās piemērošanas jomā. Iesniedzējtiesai tomēr, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas sniegtās norādes, jāpārliecinās, vai minētās tiesību normas neveido ierobežojumu LESD 56. panta izpratnē un, ja tas tā ir, vai tām pamatā ir vispārējas intereses, vai tās ir atbilstošas, lai nodrošinātu tā īstenošanu, un vai tās nepārsniedz izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamo;
2)
Direktīvas 2005/36 6. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav noteikti ne uzvedības noteikumi, ne disciplinārā procedūra, kādi var tikt piemēroti pakalpojumu sniedzējam, kurš pārceļas uz uzņemošo dalībvalsti, lai tur veiktu īslaicīgu un gadījuma rakstura darbību savā profesijā, bet vienīgi noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt vai nu automātisku pagaidu reģistrāciju, vai pro forma dalību profesionālā organizācijā vai struktūrā, lai veicinātu disciplināro noteikumu piemērošanu saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 3. punktu.
(1) OV C 355, 3.12.2011.
Full & Egal Universal Law Academy