3.8.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 225/19
Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 20. jūnija spriedums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs/Paul Newey, kas rīkojas zem komercnosaukuma Ocean Finance
(Lieta C-653/11) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sestā PVN direktīva - 2. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts - Jēdziens “pakalpojumu sniegšana” - Reklāmas un starpniecības pakalpojumu sniegšana saistībā ar kredītiem - Atbrīvojumi no nodokļa - Darījumu ekonomiskā un komerciālā situācija - Ļaunprātīga rīcība - Darījumi, kuru vienīgais mērķis ir gūt nodokļu priekšrocības)
2013/C 225/31
Tiesvedības valoda — angļu
Iesniedzējtiesa
Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Her Majesty's Commissioners of Revenue and Customs
Atbildētājs: Paul Newey, kas rīkojas zem komercnosaukuma Ocean Finance
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upper Tribunal — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta un 13. panta B daļas d) apakšpunkta interpretācija — Aizdevumu starpniecības pakalpojumu atbrīvošana no nodokļa — Džersijā reģistrētas sabiedrības aizdevumu starpniecības darbības, kas vērstas uz Apvienoto Karalisti, kurās izmantoti Apvienotajā Karalistē dzīvojošas personas pakalpojumi — Džersijā reģistrētās vai Apvienotajā Karalistē dzīvojošas personas pienākums maksāt nodokli
Rezolutīvā daļa:
Līguma noteikumi, pat ja tie ir uzskatāmi par vērā ņemamu elementu, nav noteicošie, lai identificētu sniedzēju un saņēmēju “pakalpojumu sniegšanas” darījumā Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 2000. gada 17. oktobra Direktīvu 2000/65/EK, 2. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta izpratnē. It īpaši tie var netikt ņemti vērā gadījumā, ja izrādās, ka tie neatspoguļo ekonomisko un komerciālo situāciju, bet ir vienīgi fiktīvs darījums bez jebkādas ekonomiskās realitātes, kurš veikts ar vienu vienīgu mērķi — iegūt nodokļu priekšrocības, un tas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.
(1) OV C 65, 3.3.2012.
Full & Egal Universal Law Academy