ĢENERĀLADVOKĀTA NĪLO JĒSKINENA [NIILO JÄÄSKINEN] SECINĀJUMI,
sniegti 2012. gada 1. martā ( 1 )
Lieta C-15/11
Leopold Sommer
pret
Landesgeschäftsstelle des Arbeitsmarktservice Wien
(Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Jaunu dalībvalstu pievienošanās — Protokols par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā — Bulgārija — Direktīvas 2004/114/EK piemērojamība — Nosacījumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā — “Atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula — Savienības pilsoņu priekšrocības princips — Dalībvalsts tiesiskā regulējuma, ar kuru darba atļaujas piešķiršana Bulgārijas pilsoņiem ir pakļauta sistemātiskai situācijas pārbaudei darba tirgū, pieļaujamība”
I – Ievads
1.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniedza Verwaltungsgerichtshof [Augstākā administratīvā tiesa] (Austrija), ir par to, kā interpretēt Protokolu par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā ( 2 ) (turpmāk tekstā – “protokols”), it īpaši tā 20. pantu un tā VI pielikuma ar virsrakstu “Protokola 20. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi – Bulgārija” 1. sadaļas 14. punktu, kā arī Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā ( 3 ).
2.
Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp L. Sommer un Landesgeschäftsstelle des Arbeitsmarktservice Wien (Nodarbinātības dienesta Vīnes reģionālais birojs, turpmāk tekstā – “Arbeitsmarktservice”) par tā atteikumu izsniegt darba atļauju, kuru lūdza izdot L. Sommer, Bulgārijas pilsonim, kas studē Austrijā un tur vēlas uz pusslodzi strādāt kravas automobiļa šofera darbu.
3.
Ar Tiesai iesniegtajiem jautājumiem tā ir aicināta pieņemt lēmumu par to, kādi apstākļi ir jāņem vērā, novērtējot “atturēšanās no jebkādas darbības” pienākumu, kas ir paredzēts protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punktā, kā arī par šajā pašā punktā minētā priekšrocības principa Savienības pilsoņiem sekām attiecībā uz studentu no Bulgārijas tiesisko stāvokli pārejas laikā, kas ir paredzēts minētā protokola VI pielikuma 1. sadaļas 2. punkta pirmajā daļā. Šajā ziņā šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu turklāt ļaus Tiesai pieņemt lēmumu par tādu dalībvalstu veiktu pasākumu pieļaujamību, ar kuriem tiek reglamentēta Bulgārijas pilsoņu piekļuve šo dalībvalstu darba tirgum šo pasākumu piemērošanas laikposmā.
II – Atbilstošās tiesību normas
A – Savienības tiesības
1) Protokols un tā VI pielikums
4.
Pievienošanās līgums tika parakstīts 2005. gada 25. aprīlī un stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī (turpmāk tekstā – “pievienošanās datums”).
5.
Saskaņā ar pievienošanās līguma 1. panta 3. punktu “uzņemšanas nosacījumi un procedūra ir izklāstīta protokolā, kas pievienots šim Līgumam. Minētā protokola noteikumi ir šā Līguma sastāvdaļa”.
6.
Protokola 20. pantā par pārejas noteikumiem cita starpā ir paredzēts, ka šī protokola VI pielikumā uzskaitītos pasākumus Bulgārijas Republikai piemēro atbilstīgi minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.
7.
Protokola VI pielikuma 1. sadaļas 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka, atkāpjoties no Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību Kopienā ( 4 ) 1.–6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas (tātad līdz 2009. gada 1. janvārim) piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Bulgārijas pilsoņu piekļuvi šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īstenošanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.
8.
Protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkts ir izteikts šādā redakcijā:
“Iepriekš 2. līdz 5. punktā un 7. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Bulgārijas pilsoņu piekļuvei pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.
Neskarot 1. līdz 13. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanu, visos laikposmos, kad tiek īstenoti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar piekļuvi savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.
Režīms, ko piemēro Bulgārijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Bulgārijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā, attiecīgi, konkrētajā dalībvalstī vai Bulgārijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Kopienai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Bulgārijā, nedrīkst būt labvēlīgāks kā režīms, ko piemēro Bulgārijas pilsoņiem.”
2) Direktīva 2004/114
9.
Direktīva 2004/114 stājās spēkā 2005. gada 12. janvārī. Saskaņā ar tās 22. pantu transponēšanas termiņš beidzās 2007. gada 12. janvārī.
10.
Šīs direktīvas preambulas sestajā apsvērumā ir noteikts, ka “viens no Kopienas rīcības mērķiem izglītības jomā ir Eiropu kopumā padarīt par augsta līmeņa mācību un arodmācību pasaules centru. Šīs stratēģijas būtisks faktors ir veicināt trešo valstu pilsoņu iespējas doties uz Kopienu mācību nolūkos. Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem pieder pie tās”.
11.
Saskaņā ar šīs pašas direktīvas preambulas septīto apsvērumu “šajā Direktīvā migrācija, kas pēc definīcijas ir pagaidu parādība un nav atkarīga no situācijas uzņēmējas dalībvalsts darba tirgū, nozīmē abpusēju gan iesaistīto migrantu un to izcelsmes valsts, gan uzņēmējas dalībvalsts bagātināšanos, kā arī palīdz veicināt citu kultūru iepazīšanu”.
12.
Attiecībā uz studentu saimniecisko darbību preambulas astoņpadsmitajā apsvērumā ir norādīts, ka, “lai ļautu studentiem, kas ir trešās valsts pilsoņi, daļēji segt mācību izmaksas, tiem būtu jānodrošina pieeja darba tirgum, ievērojot šajā direktīvā paredzētos nosacījumus. Saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem būtu jāievēro princips, ka studentiem ir pieeja darba tirgum; tomēr izņēmuma gadījumos dalībvalstīm jāspēj ņemt vērā savu darba tirgus situāciju”.
13.
Direktīvas 2004/114 1. pantā ir noteikts:
“Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt:
a)
nosacījumus attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā;
b)
noteikumus par procedūrām trešo valstu pilsoņu uzņemšanai dalībvalstu teritorijā minētajos nolūkos.”
14.
Saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu “trešās valsts pilsonis” ir definēts kā jebkura persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē.
15.
Minētās direktīvas IV nodaļā ar virsrakstu “Režīms, kas piemērojams attiecīgiem trešo valstu pilsoņiem” ir ietverts 17. pants ar virsrakstu “Studentu saimnieciskās darbības”, kurā ir noteikts:
“1. Ārpus studiju laika un saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami attiecīgajam darbības veidam uzņēmējā dalībvalstī, studentiem ir tiesības tikt nodarbinātiem un veikt saimnieciskās darbības kā pašnodarbināt[ām] person[ām]. Var ņemt vērā stāvokli uzņēmējas dalībvalsts darba tirgū.
Vajadzības gadījumā dalībvalstis piešķir studentiem un/vai darba devējiem iepriekšēju atļauju saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
2. Katra dalībvalsts nosaka maksimāli pieļaujamo stundu skaitu nedēļā vai dienu vai mēnešu skaitu gadā šādas darbības veikšanai, ne mazāk par 10 stundām nedēļā vai līdzvērtīgu laiku, kas izteikts dienās vai mēnešos gadā.
3. Uzņēmēja dalībvalsts var ierobežot saimniecisko darbību pieejamību pirmajā uzturēšanās gadā.
4. Dalībvalstis var prasīt studentiem iepriekš vai citādi paziņot attiecīgas dalībvalsts izraudzītajai iestādei, ka tie ir iesaistīti saimnieciskajā darbībā. Viņu darba devējiem arī var uzlikt pienākumu ziņot iepriekš vai citādi.”
B – Valsts tiesības
16.
Saskaņā ar Likuma par dzīvesvietas un uzturēšanās tiesībām (Niederlassungs- und Aufenthaltsgesetz) ( 5 ) 64. panta 2. punktu ārvalstu studentiem izsniegtajā uzturēšanās atļaujā ietilpst algotas saimnieciskas darbības veikšana ar nosacījumu, ka minētās darbības nekaitē studijām, kas ir uzturēšanās mērķis.
17.
Darba atļauju izsniedz saskaņā ar Likuma par ārvalstnieku nodarbinātību (Ausländerbeschätigungsgesetz, turpmāk tekstā – “AuslBG”) ( 6 ) normām. Šī likuma 4. panta ar virsrakstu “Nodarbinātības atļaujas nosacījumi” 1. punktā ir noteikts:
“Nodarbinātības atļauja ir izsniedzama, ja situācija darba tirgū un darba tirgus attīstība pieļauj nodarbinātību un tās izsniegšana nav pretrunā būtiskām sabiedrības vai ekonomiskām interesēm, ja šajā likumā nav noteikts citādi.”
18.
Ar AuslBG 4. panta 6. punktu tiek regulētas tādas situācijas, kurās ir pārsniegts šī likuma 13. pantā noteiktais maksimālais Länder [Federālās zemes] nodarbināto ārvalstnieku skaits. Šādos gadījumos jaunas darba atļaujas var izsniegt tikai ar zināmiem nosacījumiem, kuri ir paredzēti šajā pantā.
19.
AuslBG 4.b panta ar virsrakstu “Situācijas darba tirgū pārbaude” 1. punktā ir noteikts:
“Situācija darba tirgū un darba tirgus attīstība (4. panta 1. punkts) pieļauj izsniegt nodarbinātības atļauju, ja uz vakanto darba vietu, kurā paredzēts nodarbināt attiecīgo ārvalstnieku, nepretendē ne Austrijas pilsonis, ne darba tirgū aktīvs ārvalstnieks, kurš grib un var izpildīt pieteikumā norādīto darbu atbilstoši likumā paredzētajiem nosacījumiem. No aktīvajiem ārvalstniekiem priekšroka ir dodama tiem, kuriem ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, kuriem ir izsniegta darba atļauja, apliecinājums par atbrīvojumu no darba atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī EEZ pilsoņiem (2. panta 6. punkts) un darba ņēmējiem atbilstoši EEK un Turcijas asociācijas līgumam [..].”
III – Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā
20.
Prasītājs pamatlietā L. Sommer2008. gada 30. janvārī lūdza izsniegt darba atļauju studentam ar Bulgārijas pilsonību, kurš jau vairāk nekā gadu uzturējās Austrijā, lai viņu pieņemtu darbā par kravas automobiļa šoferi nakts piegāžu veikšanai īsā laikā Vīnē. Šis lūgums tika noraidīts ar Arbeitsmarktservice2008. gada 8. februāra lēmumu, pamatojoties uz AuslBG 4. panta 6. punkta 1. apakšpunktu.
21.
L. Sommer par šo lēmumu iesniedza sūdzību Arbeitsmarktservice, kas ar 2008. gada 17. marta lēmumu to neapmierināja, tostarp vēlreiz atsaucoties uz AuslBG 4. panta 6. punktu ar pamatojumu, ka jau ir pārsniegts maksimālais Vīnes federālajā zemē noteiktais ārvalstnieku darba ņēmēju skaits un ka papildu nosacījumi, kas ir paredzēti šajā tiesību normā, nav izpildīti. L. Sommer pārsūdzēja šo nolēmumu iesniedzējtiesā.
22.
Iesniedzējtiesa uzskata, ka no Direktīvas 2004/114 1. panta a) apakšpunkta un 2. panta a) apakšpunkta normu, tās lasot kopā, gramatiskas interpretācijas izriet, ka šīs direktīvas piemērošanas joma neattiecas uz Bulgārijas pilsoni, jo pēc Bulgārijas Republikas pievienošanās Savienībai 2007. gada 1. janvārī viņš vairs nav “trešās valsts pilsonis” šīs direktīvas izpratnē. Šajā ziņā iesniedzējtiesai tostarp ir šaubas par to, kā Bulgārijas Republikas pievienošanās ietekmē studenta no Bulgārijas stāvokli. Konkrētāk, šai tiesai ir radies jautājums, vai izmaiņas iepriekš aprakstītajā statusā varētu nozīmēt studenta no Bulgārijas tiesiskā stāvokļa pasliktināšanos vai nelabvēlīgāku režīmu salīdzinājumā ar trešo valstu studentiem, kas būtu pretrunā protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta noteikumiem.
23.
Iesniedzējtiesa turklāt apgalvo, ka saskaņā ar AuslBG 4. panta 1. punktu darba atļaujas izsniegšana ir pakļauta pārbaudei, pirmkārt, par situāciju darba tirgū un darba tirgus attīstību un, otrkārt, par to, vai šāda darbinieka pieņemšana darbā nav pretrunā būtiskām sabiedrības vai ekonomiskām interesēm.
24.
Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof ar 2010. gada 9. decembra lēmumu nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1)
Vai, ņemot vērā [protokola] VI pielikuma [ar nosaukumu] “Protokola 20. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi – Bulgārija” 1. sadaļas [ar nosaukumu] “Personu pārvietošanās brīvība” 14. punkta pirmo vai trešo daļu, [Direktīva 2004/114/EK] ir piemērojama studentam no Bulgārijas Austrijā?
2)
Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Savienības tiesībām, tostarp Direktīvas 2004/114 17. pantam, ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā līdzīgi kā pamatlietā piemērojamā [AuslBG] noteikumos ir paredzēts, ka pirms darba atļaujas izsniegšanas darba devējam studenta nodarbināšanai, kurš federālajā teritorijā uzturas jau ilgāk par vienu gadu (Direktīvas 2004/114 3. pants), katrā gadījumā paredz izvērtēt situāciju darba tirgū un gadījumā, ja ir pārsniegts nodarbināto ārvalstnieku noteiktais maksimālais skaits, darba atļaujas izsniegšanu turklāt pakārto citiem nosacījumiem?”
25.
Verwaltungsgerichtshof iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika reģistrēts 2011. gada 12. janvārī.
26.
Rakstveida apsvērumus iesniedza L. Sommer, Austrijas valdība un Eiropas Komisija. Neviens lietas dalībnieks nepieprasīja rīkot tiesas sēdi.
IV – Analīze
A – Par Bulgārijas pilsoņu tiesisko stāvokli pēc Bulgārijas Republikas pievienošanās Savienībai
27.
Ņemot vērā pamatlietas tiesiskās situācijas laika aspektu sarežģītību, lai atrisinātu strīdu, par ko ir celta prasība iesniedzējtiesā, šķiet, ir lietderīgi sinoptiskas tabulas veidā apkopot svarīgos datumus.
Datums
Savienības tiesības
Situācija šajā lietā
12.01.2005.
Direktīvas 2004/114 stāšanās spēkā
25.04.2005.
Pievienošanās līguma parakstīšana, paredzot “atturēšanās no jebkādas darbības” pienākumu protokolā
01.01.2007.
Pievienošanās līguma, tostarp protokola, stāšanās spēkā
12.01.2007.
Direktīvas 2004/114 transponēšanas termiņa beigas
30.01.2008.
Lūgums izsniegt darba atļauju, ko iesniedza L. Sommer
08.02.2008.
Arbeitsmarktservice lēmums noraidīt lūgumu
17.03.2008.
Arbeitsmarktservice lēmums, ar kuru tika noraidīta sūdzība
01.01.2012.
Protokolā paredzētā pārejas posma beigas
28.
Kā izriet no šīs tabulas, L. Sommer2008. gada 30. janvārī iesniedza lūgumu par pamatlietas strīda pamatā esošo darba atļauju, kas atteicās uz Bulgārijas pilsoni, kurš studē Austrijā. Šajā datumā un līdz divu gadu laikposma, sākot no pievienošanās datuma, beigām dalībvalstis saskaņā ar protokola VI pielikuma 1. sadaļas 2. punkta pirmo daļu piemēroja valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, lai regulētu Bulgārijas pilsoņu piekļuvi to darba tirgum. Saskaņā ar šo pašu tiesību normu minētās valstis varēja turpināt piemērot šādus pasākumus līdz piecu gadu laikposma beigām pēc pievienošanās dienas.
29.
Protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta pirmajā daļā dalībvalstīm šajā ziņā atzītā kompetence tomēr ir ierobežota, precizējot, ka attiecīgo pārejas pasākumu sekas nevar būt tādas, ka Bulgārijas pilsoņu piekļuves nosacījumi pašreizējo dalībvalstu darba tirgum būtu vairāk ierobežojoši par tiem, kas bija spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.
30.
Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, proti, 2005. gada 25. aprīlī, Direktīva 2004/114 jau bija stājusies spēkā kopš 2005. gada 12. janvāra, kaut arī transponēšanas termiņš vēl nebija beidzies. Minētajā parakstīšanas datumā Direktīva 2004/114, kuras transponēšanas termiņš tomēr vēl nebija beidzies, tātad attiecās uz Bulgārijas pilsoņiem kā uz trešo valstu pilsoņiem.
B – Par Direktīvas 2004/114 piemērojamību studentam no Bulgārijas pēc Bulgārijas Republikas iestāšanās Savienībā
31.
Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai, pirmkārt, protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punktā minētā “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula un, otrkārt, šajā pašā tiesību normā paredzētais Savienības pilsoņu priekšrocības princips prasa piemērot Direktīvu 2004/114 Bulgārijas pilsonim arī pēc Bulgārijas Republikas pievienošanās Savienībai.
32.
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jāpārbauda protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punktā paredzēto pienākumu apmērs.
1) Par “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulu
33.
Pienākuma, kas izriet no “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulas, kas ir ietverta protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta pirmajā daļā, mērķis ir izvairīties no tā, ka pārejas posma pasākumu piemērošanas dalībvalstīs sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Bulgārijas pilsoņu piekļuvei pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.
34.
Saskaņā ar Tiesas judikatūru “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulu mērķis ir liegt dalībvalstij iespēju veikt jaunus pasākumus, kuru mērķis vai sekas būtu radīt ierobežojošākus nosacījumus par tiem, kas bijuši spēkā pirms datuma, kurā šīs klauzulas stājušās spēkā ( 7 ). Pārejas no trešās valsts pilsoņa statusa uz Savienības pilsoņa statusu sekām ieinteresētajām personām pēc iepriekš minētās valsts pievienošanās Savienībai tātad nevajag būt tādām, ka pasliktinās nosacījumi piekļuvei darba tirgum.
35.
Raugoties no šāda skatupunkta, katrai dalībvalstij uzliktais pienākums atbilstoši “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulai, kas ir paredzēta protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta pirmajā daļā, ir statisks. Šīs klauzulas mērķis ir novērst ieinteresēto personu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanos, salīdzinot ar viņu tiesisko situāciju Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, proti, 2005. gada 25. aprīlī.
36.
Kā skaidri izriet no iepriekš iekļautās sinoptiskās tabulas, Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā Direktīva 2004/114 jau bija stājusies spēkā, taču tās transponēšanas termiņš vēl nebija beidzies. Savukārt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šajā stadijā direktīvām nav tiešās iedarbības ( 8 ) un valsts tiesām noteiktais pienākums interpretēt valsts tiesības atbilstoši šādas direktīvas tiesību normām attiecas tikai uz tādām situācijām, kurās “neatbilstoša” interpretācija radītu risku, ka pēc transponēšanas termiņa beigām varētu būtiski apdraudēt attiecīgajā direktīvā nospraustā mērķa īstenošanu un nevis priekšlaicīgi piešķir juridisku iedarbību tajā ietvertajām tiesību normām ( 9 ).
37.
Šajā ziņā es vēlos uzsvērt, ka nepiekrītu Austrijas valdības un Komisijas aizstāvētajai pozīcijai, atbilstoši kurai Direktīvas 2004/114 normatīvais saturs nosaka protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punktā ietvertā “atturēšanās no jebkādas darbības” pienākuma saturu. Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā, proti, 2005. gada 25. aprīlī, Austrijas Republikai nebija pienākuma piemērot šo direktīvu ne trešo valstu pilsonim, ne Bulgārijas pilsonim, jo tās transponēšanas termiņš vēl nebija beidzies. Jebkura pretēja interpretācija padarītu transponēšanas termiņa mērķi neefektīvu un riskētu radīt neskaidrības attiecībā uz direktīvām piemītošo juridisko statusu, proti, tie ir leģislatīvi akti, kuri kļūst saistoši tikai pēc to transponēšanas valsts tiesībās.
38.
Tātad Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā Direktīvai 2004/114 pretrunā būtu vienīgi tas, ka Austrijas Republika pieņemtu tāda veida tiesību normas, kas varētu būtiski apdraudēt rezultātu, kādu paredzēts sasniegt ar šo direktīvu. Šī aizlieguma, kas izriet no Tiesas judikatūras spriedumā lietā Inter-Environnement Wallonie ( 10 ), mērķis ir garantēt direktīvu lietderīgo iedarbību pēc transponēšanas termiņa beigām.
39.
Šī iemesla dēļ, izņemot situācijas, uz ko attiecas iepriekš minētā judikatūra lietā Inter-Environnement Wallonie, “atturēšanās no jebkādas darbības” pienākuma saturs šajā lietā ir jānosaka vienīgi saistībā ar valsts pasākumiem vai pasākumiem, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, un nevis saistībā ar Direktīvu 2004/114. Līdz ar to iepriekš minētais “atturēšanās no jebkādas darbības” pienākums ir atbilstošs, lai novērtētu tiesisko situāciju pamatlietā, tikai tad, ja Austrijas tiesiskais ir regulējums ir grozīts tādejādi, ka studentu no Bulgārijas piekļuve darba tirgum ir kļuvusi ierobežotāka pēc 2005. gada 25. aprīļa, salīdzinot ar piekļuvi, kas piemērojamajās tiesību normās bija garantēta pirms šī datuma ( 11 ). Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai nav notikusi šāda veida stāvokļa pasliktināšanās.
2) Par Savienības pilsoņu priekšrocības principu
40.
Protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta otrajā daļā ir noteikts Savienības pilsoņu priekšrocības princips, saskaņā ar kuru neatkarīgi no pārejas posmā veiktiem pasākumiem dalībvalstīm ir pienākums saistībā ar piekļuvi savam darba tirgum dot priekšroku dalībvalstu pilsoņiem, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi ( 12 ).
41.
Pienākumam, kas izriet no “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulas, ir statisks raksturs, savukārt Savienības pilsoņu priekšrocības principam, ar ko dalībvalstīm ir uzlikts pienākums dot priekšroku Savienības pilsoņiem saistībā ar piekļuvi to darba tirgum, laika ziņā ir dinamisks raksturs. Citiem vārdiem sakot, Bulgārijas pilsoņiem saskaņā ar protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta otro daļu ir jābūt iespējai saņemt ne vien tādus pašus tiem piemērojamā režīma uzlabojumus kā tie, kurus saņem salīdzināmā situācijā esoši trešo valstu pilsoņi, bet turklāt arī priviliģētu attieksmi, salīdzinot ar šiem pēdējiem. Šī pēdējā pienākuma saturs tātad ar laiku var mainīties.
42.
Šajā lietā atbilstošais datums, lai veiktu situācijas novērtējumu, ņemot vērā Savienības pilsoņu priekšrocības principu, ir 2008. gada 30. janvāris, datums, kurā tika iesniegts lūgums, lai saņemtu darba atļauju. Šajā datumā Direktīvas 2004/114 transponēšanas termiņš bija beidzies jau vairāk nekā gadu.
43.
Kaut arī šajā direktīvā paredzētie nosacījumi piekļuvei darba tirgum nav tieši piemērojami tādam studentam ar Bulgārijas pilsonību kā tas, kuru pamatlietā vēlas pieņemt darbā L. Sommer, tie tomēr ir minimālais slieksnis, kas ir paredzēts protokolā, kurš attiecas arī uz pārejas posma pasākumu piemērošanas laikposmu šādam studentam. Līdz ar to saskaņā ar iepriekš minēto pienākumu, kas izriet no Pievienošanās līguma – un tātad no primārā tiesību akta –, Direktīvas 2004/114 tiesiskās sekas attiecībā uz trešo valstu pilsoņu studentu tiesisko situāciju ir piemērojamas arī studentiem no Bulgārijas.
44.
Tomēr man šķiet, ka šādā situācijā kādas direktīvas tiesiskās sekas ir jāpielīdzina Savienības direktīvas tiesiskajām sekām, nevis primārā tiesību akta tiesiskajām sekām. Pretējā gadījumā direktīvas, kuru piemērojamība izriet no Pievienošanās līguma, būtu apveltītas ar augstāku juridisko spēku nekā pārējās direktīvas ( 13 ).
45.
Tādējādi Direktīvā 2004/114 paredzētie noteikumi paralēli ir minimālais slieksnis, lai piemērotu Savienības pilsoņu priekšrocības principu. Līdz ar to, ja studentam, kas ir trešās valsts pilsonis, ir jāsniedz piekļuve Austrijas darba tirgum saskaņā ar Direktīvā 2004/114 paredzēto kārtību, tad arī studentam no Bulgārijas ir jāsniedz šāda piekļuve ar vismaz tikpat labvēlīgiem nosacījumiem, turklāt dodot viņam priekšroku pār tādu studentu, kas ir trešās valsts pilsonis ( 14 ).
46.
Citiem vārdiem sakot, Bulgārijas Republikas pievienošanās Savienībai sekas bija tādas, ka Bulgārijas pilsoņi pārgāja no trešo valstu pilsoņu statusa Savienības pilsoņu statusā. Šīs izmaiņas Bulgārijas pilsoņu statusā nenozīmē, ka tiem ir piemērojama Direktīva 2004/114. Tomēr no Savienības pilsoņu priekšrocības principa, kas ir noteikts protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta otrajā daļā, izriet, ka Direktīvā 2004/114 paredzētie noteikumi darba tirgum ir jāņem vērā kā minimums, kas ir piemērojams arī studentam no Bulgārijas pārejas posmu pasākumu spēkā esamības laikā ( 15 ).
47.
Tādējādi, piemērojot Savienības pilsoņu priekšrocības principu, tādam Bulgārijas pilsonim kā pamatlietā nevar piemērot nelabvēlīgāku režīmu (princips, kas noteikts protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta trešajā daļā) par to, ko piemēro trešās valsts pilsonim, kas atrodas salīdzināmā situācijā. Turklāt attiecībā uz piekļuvi darba tirgum viņam ir jāvar saņemt šādu piekļuvi ne tikai ar vismaz tikpat labvēlīgiem nosacījumiem kā tie, kurus piemēro trešās valsts pilsonim, bet arī saņemot priekšroku pār viņu.
48.
Tomēr ir jāuzsver, ka jēdziens “trešās valsts pilsonis” nevar attiekties uz personām, kurām saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar Savienības pilsoņiem, piemēram, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) pilsoņiem. Pretēja interpretācija padarītu neefektīvu protokolā noteikto pārejas laika režīmu, un pastāvētu risks, ka lielā mērā zaudētu lietderīgo iedarbību protokola VI pielikuma 1. sadaļas 2. punkta pirmā daļa, kurā ir paredzēta valstu pasākumu vai pasākumu, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, piemērošana pārejas posmā ( 16 ).
49.
Šajā ziņā, manuprāt, ir lietderīgi piebilst, ka, pirmkārt, piemērojot Savienības pilsoņu priekšrocības principu, privātpersonas, kas atrodas tādā tiesiskā situācijā kā pamatlietā, var valstu tiesās, vēršoties pret uzņemošo dalībvalsti, atsaukties uz Direktīvas 2004/114 noteikumiem, kuri, ņemot vērā to saturu, ir beznosacījuma un pietiekami precīzi, ja vien ir izpildīti Tiesas judikatūrā definētie nosacījumi par direktīvu tiešo iedarbību ( 17 ).
50.
Otrkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valstu tiesām ir jāinterpretē valsts tiesības cik vien iespējams atbilstoši attiecīgās direktīvas tekstam un mērķim, lai sasniegtu tajā noteikto mērķi. Tādējādi no šī atbilstošās interpretācijas pienākuma izriet, ka valstu tiesām ir pienākums interpretēt attiecīgās valsts tiesību normas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām ( 18 ).
C – Par tāda valsts tiesiskā regulējuma kā pamatlietā minētais saderību ar Direktīvu 2004/114
51.
Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, Savienības tiesībām un tostarp Direktīvas 2004/114 17. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā līdzīgi kā pamatlietā piemērojamos AuslBG noteikumos ir paredzēts, ka pirms darba atļaujas izsniegšanas darba devējam studenta, kurš federālajā teritorijā uzturas jau ilgāk par vienu gadu, nodarbināšanai paredz sistemātisku situācijas darba tirgū izvērtējumu un turklāt pakārto darba atļaujas izsniegšanu citiem nosacījumiem, ja attiecīgajā Land ir pārsniegts nodarbināto ārvalstnieku noteiktais maksimālais skaits.
1) Saistība starp Direktīvā 2004/114 nospraustajiem mērķiem un Austrijas tiesiskajā regulējumā noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem
52.
Lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu, vispirms ir jāizklāsta Direktīvā 2004/114 nospraustie mērķi.
53.
Saskaņā ar Direktīvas 2004/114 preambulas sesto un septīto apsvērumu tās mērķis ir veicināt studentu, kas ir trešo valstu pilsoņi, mobilitāti doties uz Savienību mācību nolūkos. Šīs mobilitātes mērķis ir veicināt, lai Eiropa kļūtu par mācību un profesionālās apmācības pasaules augsta līmeņa centru. Šajā nozarē tātad ir runa par migrāciju, kuru vēlas piesaistīt Savienība, un tā ir pagaidu parādība, kas nav atkarīga no situācijas darba tirgū.
54.
Saskaņā ar Direktīvas 2004/114 17. panta 1. punkta pirmo daļu studentiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, ārpus studiju laika un saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami attiecīgajam darbības veidam uzņemošajā dalībvalstī, ir tiesības tikt nodarbinātiem un veikt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātām personām. Virspusēji aplūkojot, varētu šķist, ka ar šīs direktīvas 17. panta 1. punkta pirmo daļu ieinteresētajām personām ir piešķirtas subjektīvās tiesības uz piekļuvi darba tirgum vismaz tad, ja netiek veikta saimnieciskā darbība kā pašnodarbinātām personām. Tomēr šīs tiesību normas otrais teikums ļauj attiecīgajām dalībvalstīm, neraugoties uz pirmajā teikumā noteikto tiesību normu, ņemt vērā stāvokli to darba tirgū. Arī minētās direktīvas 17. panta 1. punkta otrajā daļā ir paredzēta iespēja vajadzības gadījumā piešķirt studentiem un/vai darba devējiem iepriekšēju atļauju.
55.
Turklāt Direktīvas 2004/114 17. panta 2.–4. punktā ir uzskaitīti dalībvalstīm atļautie pasākumi, lai regulētu studentu, kuri ir trešo valstu pilsoņi, piekļuvi darba tirgum. Es uzskatu, ka dalībvalstīm šie pasākumi galvenokārt ir jāpiemēro, lai novērstu, ka šādi studenti rada grūtības to darba tirgū kā papildu darbaspēka avots.
56.
Tikai pēc iepriekš minēto iespēju izsmelšanas uzņemošā dalībvalsts var atsaukties uz Direktīvas 2004/114 17. panta 1. punkta pirmās daļas otro teikumu, lai ņemtu vērā stāvokli darba tirgū. Šajā ziņā es uzskatu, ka šo tiesību normu var piemērot tikai ar nosacījumu, ka ir runa par ārkārtēju gadījumu, kā izriet no minētās direktīvas preambulas 18. apsvēruma, un iecerētajiem pasākumiem ir jābūt pamatotiem un samērīgiem ar nosprausto mērķi.
57.
Šo interpretāciju apstiprina ne tikai Direktīvas 2004/114 vispārējā sistēma, bet arī mērķis, kas noteikts tās preambulas 18. apsvērumā, kurā ir noradīts, ka piekļuvei darba tirgum ir jābūt vispārīgam principam saistībā ar sistēmu, kas izveidota ar šo direktīvu. Tas ļauj īstenot jau iepriekš atgādināto šīs direktīvas galveno mērķi veicināt studentu, kas ir trešo valstu pilsoņi, mobilitāti doties uz Savienību mācību nolūkos un veicināt, lai Eiropa kļūtu par pasaules augsta līmeņa mācību un profesionālās apmācības centru.
58.
Līdz ar to, ņemot vērā Direktīvas 2004/114 17. panta 1. punkta pirmās daļas tekstu un šajā direktīvā paredzētos mērķus, šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka piekļuve darba tirgum ir princips, kas ir piemērojams studentiem, kas ir trešo valstu pilsoņi, pēc pirmā uzturēšanās gada beigām, un ka ierobežojumi šai piekļuvei ir izņēmums. No tā izriet, ka stāvokli darba tirgū var ņemt vērā tikai izņēmuma gadījumos, kas var pastāvēt, piemēram, saistībā ar grūtībām, ar ko saskaras kāda darba tirgus nozare vai uzņemošās dalībvalsts reģions vai arī pavisam ārkārtēja nodarbinātības situācijas pasliktināšanās valsts līmenī ( 19 ).
59.
Šajā kontekstā es norādu, ka iesniedzējtiesas jautājums ir par pretrunu, kas tās ieskatā pastāvot starp Direktīvas 2004/114 17. panta 1. punkta pirmās daļas otro teikumu un šīs direktīvas 17. panta 3. punktu.
60.
Lai novērstu pretrunas starp šīm divām tiesību normām, tās ir jāinterpretē tādējādi, ka tiek ņemta vērā Direktīvas 2004/114 vispārējā sistēma un mērķis. Šīs direktīvas 17. panta 3. punktā ir atļauts ierobežot piekļuvi darba tirgum pirmajā ar studijām saistītas uzturēšanās gadā, neprasot nekādu attaisnojumu. Šāda iespēja, šķiet, ir nepieciešama tādēļ, lai novērstu šīs direktīvas ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu, ka studijas patiešām ir galvenais ieinteresēto personu uzturēšanās iemesls valsts teritorijā. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar šīs direktīvas preambulas septīto apsvērumu šajā direktīvā minētā migrācija ir pagaidu parādība un nav atkarīga no situācijas uzņemošās dalībvalsts darba tirgū. Tādēļ līdz pirmā uzturēšanās gada beigām attiecīgajiem studentiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību tikai ar tādiem nosacījumiem un ierobežojumiem, kas ir noteikti valsts tiesiskajā regulējumā.
61.
Tomēr šāds pasākums ar ierobežojumu laikā ir mazāk ierobežojošs nekā tas, kas ir noteikts šīs pašas direktīvas 17. panta 1. punkta pirmās daļas otrajā teikumā. Situācijas attiecīgās dalībvalsts darba tirgū ņemšana vērā, kas ir atļauta ar šo tiesību normu, patiešām ir vispārīga rakstura izņēmuma noteikums, kas nav ierobežots ar pirmo uzturēšanās gadu un kura piemērošanas priekšnoteikums, kā es to jau iepriekš norādīju, ir ārkārtējas situācijas pastāvēšana.
62.
Attiecībā uz valsts tiesisko regulējumu pamatlietā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šajā tiesiskajā regulējumā ir noteikta prasība par sistemātisku situācijas pārbaudi darba tirgū ( 20 ). Precīzāk, saskaņā ar atbilstošo valsts tiesisko regulējumu un tostarp AuslBG 4. panta 1. punktu pirms darba atļaujas izsniegšanas kompetentajai iestādei ir pienākums sistemātiskā veidā pārbaudīt, vai darba tirgus attīstība nav pretrunā tam, ka attiecīgo darba vietu aizņem studenti, kas ir trešo valstu pilsoņi.
63.
Turpretī AuslBG 4.b panta 1. punkts, saskaņā ar kuru iepriekš minēto atļauju var izsniegt šādam studentam tikai tad, ja attiecīgo vakanto darba vietu nevar aizņemt Austrijas pilsonis vai ārvalstnieks, kuru pielīdzina Austrijas pilsonim, piemēram, Savienības pilsonis, manuprāt, ir pamatots atbilstoši Savienības pilsoņu priekšrocības principam, kas ir paredzēts Savienības tiesībās un kas tostarp ir noteikts protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta otrajā daļā.
64.
Līdz ar to valsts tiesiskais regulējums, kura sekas ir tādas, ka tiek radīta situācija, kurā studenti, kas ir trešo valstu pilsoņi un kam ir piemērojama Direktīva 2004/114, pat pēc pirmā uzturēšanās gada beigām iegūst piekļuvi darba tirgum nevis vispārīgā kārtībā, bet tikai izņēmuma kārtībā, ir pretrunā iepriekš minētās direktīvas 17. panta 1. punkta pirmajai daļai.
2) Par ierobežojošo pasākumu attaisnojuma esamību
65.
Atsaukšanās uz vispārīgiem ar apstākļiem darbā tirgū saistītiem apsvērumiem attiecīgajā dalībvalstī, manuprāt, nav pietiekams fakts, lai pierādītu, ka pastāv ārkārtēja situācija, kas attaisno sistemātisku situācijas pārbaudi darba tirgū, lai piešķirtu darba atļauju studentam, kas ir trešās valsts pilsonis.
66.
Šajā ziņā ir jāprecizē, ka šāda vispārīga pieeja nevar būt pietiekami pamatota pat tad, ja valsts darba tirgū būtu augsts bezdarba līmenis, ja vien tā nav ārkārtēja situācija ( 21 ). Es uzsveru, ka Direktīva 2004/114 tika pieņemta, neraugoties uz vērā ņemama bezdarba pastāvēšanu visās Savienības dalībvalstīs. Tātad attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētos pasākumus nevar attaisnot ar šādiem vispārīgiem apsvērumiem.
67.
Precīzāk, attiecībā uz Austrijas tiesiskā regulējuma pamatlietā pieļaujamību no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka gadījumā, ja ir pārsniegts nodarbināto ārvalstnieku noteiktais maksimālais skaits, tad darba atļaujas izsniegšana trešo valstu pilsoņiem – bez situācijas darba tirgū un darba tirgus attīstības sistemātiskas pārbaudes – ir pakļauta papildu nosacījumiem. Ņemot vērā, ka sistemātiska situācijas pārbaude darba tirgū ir pretrunā Direktīvai 2004/114, es uzskatu, ka ar to vēl jo vairāk tiek izslēgti tādi valsts pasākumi, kuros, lai izsniegtu darba atļauju, ir noteikti tāda veida papildu nosacījumi kā valsts tiesiskajā regulējumā pamatlietā.
68.
Visbeidzot, ir svarīgi atgādināt, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, dalībvalstīm nosakot Savienības tiesību aktu īstenošanas pasākumus, valsts iestādēm sava rīcības brīvība ir jāizmanto, ievērojot Savienības tiesību vispārējos principus, kuru vidū ir arī samērīguma princips ( 22 ). Saskaņā ar šo principu pasākumiem, kurus dalībvalstis var pieņemt, ir jābūt piemērotiem izvirzītā mērķa sasniegšanai un tie nedrīkst pārsniegt to, kas šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams ( 23 ).
69.
Šajā ziņā turklāt ir jāuzsver fakts, ka dalībvalstīm piemītošo rīcības brīvību nedrīkst izmantot tā, lai apdraudētu Direktīvas 2004/114 galvenos mērķus, kuri tika atgādināti iepriekš ( 24 ).
70.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniedzējtiesai būs jāpārbauda, vai valsts tiesiskais regulējums atbilst šīm prasībām, lai attaisnotu valsts tiesiskajā regulējumā paredzētos ierobežojošos pasākumus attiecībā uz studentu, kas ir trešo valstu pilsoņi, piekļuvi Austrijas darba tirgum.
V – Secinājumi
71.
Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Verwaltungsgerichtshof uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
1)
Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā nav piemērojama studentam no Bulgārijas pēc Bulgārijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tomēr, piemērojot Savienības pilsoņu priekšrocības principu, kas ir noteikts Protokola par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta otrajā daļā, Direktīvas 2004/114 noteikumi minētā protokola VI pielikuma 1. sadaļas 2. punkta pirmajā daļā paredzētajā pārejas laikā ir minimālais slieksnis, nosakot studentu no Bulgārijas piekļuves Austrijas darba tirgum nosacījumus. Minētais princips tostarp prasa, lai students no Bulgārijas varētu saņemt šādu piekļuvi ne tikai ar vismaz tikpat labvēlīgiem nosacījumiem kā tie, kurus piemēro trešās valsts pilsonim, bet turklāt saņemot priekšroku pār viņu;
2)
Savienības tiesības un it īpaši Direktīvas 2004/114 17. pants ir pretrunā tādam valsts tiesiskajam regulējumam kā pamatlietā, kurā ir paredzēta sistemātiska situācijas pārbaude darba tirgū pirms darba atļaujas izsniegšanas darba devējam tāda studenta nodarbināšanai, kurš federālajā teritorijā ir uzturējies vienu gadu, un kurā turklāt šādas atļaujas izsniegšana ir pakļauta citiem nosacījumiem gadījumā, ja ir pārsniegts nodarbināto ārvalstnieku noteiktais maksimālais skaits attiecīgajā teritorijā.
( 1 ) Oriģinālvaloda – franču.
( 2 ) OV 2005, L 157, 29. lpp. Šis protokols ir sastāvdaļa Līgumam starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV 2005, L 157, 11. lpp., turpmāk tekstā – “Pievienošanās līgums”).
( 3 ) OV L 375, 12. lpp.
( 4 ) OV L 257, 2. lpp.
( 5 ) BGBl. I, 100/2005.
( 6 ) No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Arbeitsmarktservice šajā lietā bija jāpiemēro minētā likuma redakcija, kas bija spēkā 2008. gada 30. janvārī – datumā, kurā pēc strīdīgā pieteikuma darba atļaujas [saņemšanai] iesniegšanas tika uzsākts valsts administratīvais process. AuslBG 4. panta redakcija ir tā, kas ir publicēta BGBl. I, 78/2007. AuslBG 4.b. panta redakcija ir tā, kas ir publicēta BGBl. I, 28/2004.
( 7 ) 2010. gada 21. janvāra spriedums lietā C-546/07 Komisija/Vācija (Krājums, I-439. lpp., 66. punkts un tajā minētā judikatūra). Pēc analoģijas un saistībā ar “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulas interpretāciju EEK un Turcijas Asociācijas līguma kontekstā skat. arī 2011. gada 15. novembra spriedumu lietā C-256/11 Dereci u.c. (Krājums, I-11315. lpp.,, 88. punkts un tajā minētā judikatūra).
( 8 ) Citiem vārdiem, privātpersonas var atsaukties uz minētās direktīvas tiesību normām pret attiecīgo dalībvalsti tikai pēc transponēšanas termiņa beigām. Šajā ziņā skat. 2004. gada 5. februāra spriedumu lietā C-157/02 Rieser Internationale Transporte (Recueil, I-1477. lpp., 69. punkts).
( 9 ) Skat. it īpaši 2009. gada 23. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-261/07 un C-299/07 VTB-VAB un Galatea (Krājums, I-2949. lpp., 39. punkts un tajā minētā judikatūra), kā arī 2010. gada 14. janvāra spriedumu lietā C-304/08 Plus Warenhandelsgesellschaft (Krājums, I-217. lpp., 29. punkts).
( 10 ) 1997. gada 18. decembra spriedums lietā C-129/96 (Recueil, I-7411. lpp., 45. punkts). Skat. arī 2011. gada 26. maija spriedumu apvienotajās lietās no C-165/09 līdz C-167/09 Stichting Natuur en Milieu u.c. (Krājums, I-4599. lpp., 78. un 79. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
( 11 ) Pēc analoģijas skat. 1983. gada 23. marta spriedumu lietā 77/82 Peskeloglou (Recueil, 1085. lpp., 11.–14. punkts).
( 12 ) Pirmajā prejudiciālajā jautājumā, šķiet, ja vien es nekļūdos, ir pieļauta neliela neprecizitāte, jo pretēji tam, ko apgalvo iesniedzējtiesa, Savienības pilsoņu priekšrocības princips ir minēts uzņemšanas protokola VI pielikuma 1. sadaļas 14. punkta otrajā daļā. Turpretī minētā pielikuma 14. punkta trešajā daļā, kas ir minēta pirmajā prejudiciālajā jautājumā, ir noteikts, ka režīms, ko piemēro Bulgārijas migrējošiem darba ņēmējiem, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, nevar būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem.
( 13 ) Šis princips, saskaņā ar kuru sekundārie tiesību akti saglabā savu juridisko statusu, valstīm pievienojoties Savienībai, ir pastāvīgs Savienības tiesību princips. Šis princips tostarp ir izteikts protokola 8. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru akti, ko pieņem iestādes, uz kurām attiecas šajā protokolā paredzētie pārejas posma noteikumi, saglabā savu tiesību akta statusu. Šajā ziņā skat. 1988. gada 20. septembra spriedumu lietā 203/86 Spānija/Komisija (Recueil, 4563. lpp., 5. punkts).
( 14 ) Šajā ziņā es vēlos uzsvērt, ka šāda priekšrokas došana nav trešo valstu pilsoņu diskriminācija, kas ir aizliegta ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu. Tas pats attiecas uz sekundāro tiesību aktu piemērošanu trešo valstu pilsoņiem.
( 15 ) Šajā ziņā turklāt ir svarīgi norādīt, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru pievienošanās akta noteikumi, kuros ir atļautas atkāpes no Līguma tiesību normām, ir interpretējami šauri saistībā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem un tiem ir jābūt ierobežotiem ar to, kas ir absolūti nepieciešams to mērķa sasniegšanai. Šajā ziņā skat. 2009. gada 28. aprīļa spriedumu lietā C-420/07 Apostolides (Krājums, I-3571. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā lietā tas nozīmē, ka Bulgārijas pilsoņa statusam vajadzētu cik maz vien iespējams atšķirties no citu dalībvalstu pilsoņa statusa.
( 16 ) Pēc analoģijas skat. 2011. gada 10. februāra spriedumu apvienotajās lietās no C-307/09 līdz C-309/09 Vicoplus u.c. (Krājums, I-453. lpp., 35. punkts).
( 17 ) Skat. it īpaši 2011. gada 3. marta spriedumu lietā C-203/10 Auto Nikolovi (Krājums, I-1083. lpp., 61. punkts un tajā minētā judikatūra), ka arī 2011. gada 24. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-468/10 un C-469/10 ASNEF un FECEMD (Krājums, I-12181. lpp., 51. punkts).
( 18 ) Attiecībā uz atbilstošas interpretācijas pienākumu skat. it īpaši 2009. gada 23. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās no C-378/07 līdz C-380/07 Angelidaki u.c. (Krājums, I-3071. lpp., 197.–207. punkts un tajos minētā judikatūra).
( 19 ) Citiem vārdiem sakot, situāciju var raksturot kā ārkārtēju vismaz trīs gadījumos. Pirmkārt, tās var būt reģionālas problēmas, ja kādā reģionā bezdarba līmenis ir stipri augstāks nekā vidēji valstī. Otrkārt, ārkārtēja situācija var būt saistīta arī ar kādas nozares destabilizāciju, ja kāda darba tirgus nozare saskaras ar nopietnam grūtībām. Visbeidzot, treškārt, ārkārtējā gadījumā nodarbinātības situācija var pasliktināties valsts līmenī. Par šāda gadījuma piemēru var ņemt pašreizējo nodarbinātības situācijas pasliktināšanos Spānijā.
( 20 ) Turklāt ir svarīgi norādīt, ka ar Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 22. novembra rīkojumu lieta C-568/10 Komisija/Austrija tika izslēgta no Tiesas reģistra. Šajā lietā Komisija pārmeta Austrijas Republikai, ka tā nav izpildījusi Direktīvas 2004/114 17. pantā paredzētos pienākumus, paturot spēkā tādas savas valsts tiesību normas kā tās, kas izklāstītas iepriekš. Komisija tomēr atteicās no šīs procedūras 2010. gada 4. oktobrī, jo AuslBG 4. pants tika grozīts tādējādi, ka šajā tiesību normā tagad ir noteikums, ka, lai izsniegtu darba atļaujas studentiem, kas ir trešo valstu pilsoņi, nav jāveic sistemātiska situācijas pārbaude darba tirgū.
( 21 ) Skat. šo secinājumu 19. zemsvītras piezīmi.
( 22 ) Skat. it īpaši 2011. gada 1. decembra spriedumu lietā C-145/10 Painer (Krājums, I-12533. lpp., 105. punkts un tajā minētā judikatūra).
( 23 ) Turpat (106. punkts un tajā minētā judikatūra).
( 24 ) Pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Painer (107. punkts).
Full & Egal Universal Law Academy