30.4.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 130/9
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 12. novembra spriedumu lietā T-404/09 Deutsche Bahn AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2011. gada 2. februārī iesniedza Deutsche Bahn AG
(Lieta C-45/11 P)
2011/C 130/18
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deutsche Bahn AG (pārstāvis — K. Schmidt-Hern, Rechtsanwalt)
Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) (pārstāvis — G. Schneider)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 12. novembra spriedumu lietā T-404/09;
—
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 23. jūlija lēmumu apelācijas lietā R 379/2009-1;
—
piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tā noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 23. jūlija lēmumu noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikumu reģistrēt grafisku preču zīmi, ko veido pelēkas un sarkanas krāsas horizontāla kombinācija.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja savu apelācijas sūdzību pamato ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, kas balstās uz četriem pamatiem.
Pirmkārt, pārbaudot atšķirtspēju, Vispārējā tiesa esot ņēmusi vērā citu apzīmējumu nevis reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Vispārējā tiesa esot nevis pārbaudījusi apzīmējumu tā kopumā, bet gan esot ņēmusi par pamatu patvaļīgi izkārtotu gaiši pelēkas un satiksmē izmantotās sarkanās krājas kombināciju. Šajā gadījumā neesot ievērotas krāsu sistemātikas īpatnības, lai gan šo krāsu konkrētais izkārtojums strīdus preču zīmē esot preču zīmes reģistrācijas pieteikuma daļa un konkretizējot apzīmējumu.
Otrkārt, novērtējot atšķirtspēju, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, attiecībā uz kādiem konkrētiem pakalpojumiem preču zīme ir pieteikta reģistrācijai, un aizsardzības neiespējamību esot pārbaudījusi saistībā ar pavisam citām precēm. Preču zīmes neesošā, kā uzskata Vispārējā tiesa, atšķirtspēja spriedumā izrietot no tā, ka noteikti priekšmeti vai attiecīgi preces parasti tiek veidoti attiecīgajās krāsās (lokomotīvju daļas un dzelzceļa līniju sadales skapji, ceļu satiksmes zīmes, dzelzceļu satiksmes barjeras un satiksmes zīmes, kā arī vilcieni un platformu malas). Tomēr attiecība uz šīm precēm strīdus preču zīme neesot pieteikta. Vispārējā tiesa neesot sniegusi pamatojumu, kāpēc iespējamā strīdus preču zīmes aizsardzības neiespējamība saistībā ar noteiktām precēm, kuras ietilpst satiksmes vai dzelzceļa satiksmes jomā, būtu pamats šajā lietā reģistrācijai pieteiktās pakalpojumu preču zīmes aizsardzības neiespējamībai.
Treškārt, novērtējot preču zīmes atšķirtspēju, Vispārējā tiesa esot izmantojusi neprecīzu tiesisko pamatu, jo preču zīmju attiecībā uz precēm un pakalpojumu preču zīmju atšķirtspēju tā esot novērtējusi vienādi. Vispārējā tiesa neesot ievērojusi, ka atšķirīgas apzīmējumu kategorijas sabiedrība neuztvers obligāti vienādi. Lai gan patērētājs, iespējams, neesot pieradis secināt par preču izcelsmi, pamatojoties uz preču vai to iepakojuma krāsu bez grafiskiem vai vārdiskiem elementiem, jo preces un iepakojums parasti esot krāsains, pakalpojumu gadījumā situācija esot pilnīgi citāda. Tā kā pakalpojumi pēc savas dabas esot bezkrāsaini, patērētāju uztvere saistībā ar pakalpojumu krāsām esot pilnīgi citāda nekā uztvere saistībā ar preču krāsām. Tādējādi, novērtējot krāsu atšķirtspēju, esot jānodala preces un pakalpojumi.
Ceturtkārt, novērtējot konkrētās preču zīmes atšķirtspēju, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi nozīmīgos faktus un nepietiekami pamatojusi savu spriedumu. Vispārējā tiesa bez jebkāda pamatojuma esot pieņēmusi, ka horizontālas krāsu līnijas parasti tiek izmantotas par vilcienu dekoratīvajiem elementiem. Šajā sakarā neesot ticis ievērots, ka šajā gadījumā runa ir par konkrētās krāsu preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu un nevis par strīpām uz dzelzceļa vagoniem kopumā. Vispārējā tiesa tāpat neesot ievērojusi, ka strīdus preču zīme reģistrācijai ir pieteikta nevis attiecībā uz dzelzceļa vagoniem, bet gan attiecībā uz 39. klasē ietilpstošiem pakalpojumiem. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja esot izteikusi plašu argumentāciju, ka krāsu elementi dzelzceļa satiksmes jomā tiekot uztverti nevis kā dekoratīvi elementi, bet gan kā izcelsmes norāde. Šo apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentāciju Vispārējā tiesa neesot izskatījusi.
Full & Egal Universal Law Academy