16.4.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 120/6
Prasība, kas celta 2011. gada 16. februārī — Eiropas Komisija/Zviedrijas Karaliste
(Lieta C-70/11)
2011/C 120/10
Tiesvedības valoda — zviedru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Enegren un M. Owsiany-Hornung)
Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, paredzot, ka gadījumā, ja patērētājs izmanto tiesības atteikties no līguma, pārdevējs var pieprasīt ne tikai, lai patērētājs samaksātu par jau sniegto finanšu pakalpojuma daļu, bet arī atlīdzinātu pamatotus izdevumus par pakalpojumiem līdz brīdim, kad pārdevējs ir saņēmis patērētāja apstiprinājumu, ka tas ir atteicies no līguma, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvā 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (1) paredzētos pienākumus;
—
piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Saskaņā ar direktīvas preambulas 13. apsvērumu dalībvalstis nedrīkst pieņemt noteikumus, kas nav paredzēti šajā direktīvā, jomās, kuras tā saskaņo, ja tajā īpaši nav norādīts citādi.
No direktīvas 6. panta 1. punkta izriet, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai patērētājam būtu 14 kalendārās dienas, lai atteiktos no līguma bez līgumsoda un bez iemesla paziņošanas.
Saskaņā ar direktīvas 7. panta 1. punktu, ja patērētājs izmanto savas atteikuma tiesības, tam var tikai prasīt samaksāt par pakalpojumu, ko piegādātājs viņam faktiski sniedzis saskaņā ar tālpārdošanas līgumu.
No Likuma par tālpārdošanu un sliekšņa darījumiem (2005:59) (distans- och hemförsäljningslagen) 3. nodaļas 11. panta otrā teikuma izriet, ka papildu faktiski sniegtā pakalpojuma izmaksām pārdevējs var pieprasīt arī pamatotu izdevumu atlīdzību.
Tādējādi Zviedrijas Karalistes tiesību aktos, ar kuriem transponēta šī direktīva, ir paredzējusi noteikumus, kas pārsniedz direktīvas 7. panta 1. punktā attiecībā uz patērētāja tiesībām atteikties no līguma noteikto.
Zviedrijas Karaliste katrā ziņā direktīvas 7. panta 1. punktu nav transponējusi tik skaidri un precīzi, kā to pieprasa Tiesa, lai būtu ievērots tiesiskās drošības princips.
(1) OV L 271, 16. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy