27.8.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 252/12
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 18. februārī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) — Der Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof/Mohsen Afrasiabi, Behzad Sahabi un Heinz Ulrich Kessel
(Lieta C-72/11)
2011/C 252/23
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht Düsseldorf
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Der Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof
Atbildētāji: Mohsen Afrasiabi, Behzad Sahabi un Heinz Ulrich Kessel
Prejudiciālie jautājumi
1)
Lai saimnieciskus resursus darītu pieejamus Regulas (EK) Nr. 423/2007 (1) 7. panta 3. punkta nozīmē, vai tam ir nepieciešams, ka sarakstā minētā persona/vienība tos var tūlīt izmantot naudas līdzekļu vai pakalpojumu iegūšanai? Vai arī Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka aizliegums darīt pieejamus saimnieciskus resursus attiecas uz funkcionēt spējīgu, bet vēl neizmantojamu saimniecisku resursu (šajā gadījumā — vakuumkrāsns) piegādi un uzstādīšanu trešai personai Irānā, kura plāno vēlāk ar to ražot produktus regulas IV un V pielikumā minētai personai, vienībai vai struktūrai?
2)
Vai Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apiešana var notikt tikai tad, ja pārkāpējs savu rīcību formāli — lai gan tikai šķietamības dēļ — pielāgo Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 1.–3. punktā noteiktajiem aizliegumiem, lai pat pie visplašākās interpretācijas aizliegums uz to vairs neattiektos? Vai apiešanas aizlieguma un aizlieguma darīt pieejamus saimnieciskus resursus sastāvs ir savstarpēji viens otru izslēdzošs? Apstiprinošas atbildes gadījumā: vai rīcība, uz kuru (vēl) neattiecas aizliegums (netieši) darīt pieejamus saimnieciskus resursus, tomēr var radīt apiešanu Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 4. punkta nozīmē?
Vai arī Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 4. punkts ir visaptveroša klauzula, kuru var attiecināt uz jebkādu rīcību, kuras rezultātā saimnieciski resursi tiek darīti pieejami sarakstā minētai personai vai vienībai?
3)
Vai nodarījuma subjektīvā puse “apzināti un tīši” Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 4. punktā prasa, ka, no vienas puses, ir jābūt pozitīvām zināšanām par to, ka darbības mērķis vai iznākums ir aizlieguma darīt pieejamus saimnieciskus resursus apiešana, un turklāt vēl jābūt plašākam gribas izpausmes elementam vismaz tādā nozīmē, ka pārkāpējs katrā ziņā ir apstiprinoši ņēmis vērā aizlieguma apiešanu? Vai arī pārkāpējam ir svarīgi apiet aizliegumu un vai tad viņam ir jārīkojas tīši?
Vai arī, ja apzināta apiešana nav vajadzīga, vai pietiek ar to, ka pārkāpējs aizlieguma apiešanu uzskata par iespējamu un apstiprinoši ņem to vērā?
(1) Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regula (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 103, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy