21.5.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 152/12
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 17. decembra spriedumu lietā T-13/09 August Storck KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2011. gada 1. martā iesniedza August Storck KG
(Lieta C-96/11 P)
2011/C 152/21
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: August Storck KG (pārstāvji — T. Reher, P. Goldenbaum, I. Rohr un T. Melchert, Rechtsanwälte)
Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt ar apelācijas sūdzību pārsūdzēto spriedumu;
—
apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus un galīgi izspriest strīdu; pakārtoti, nodot lietu Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;
—
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tā noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 12. novembra lēmumu, ar kuru tika noraidīts tās pieteikums reģistrēt trīsdimensiju apzīmējumu, ko veido šokolādes peles forma.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus trīs apelācijas sūdzības pamatus.
I. Kopienas preču zīmju regulas (KPZR) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.
1)
Vispārējā tiesa esot vairākos aspektos pārpratusi atšķirtspējas jēdzienu, tādēļ esot nepareizi piemērojusi KPZR 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un nepamatoti noliegusi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sākotnējo atšķirtspēju.
2)
Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes novērtējumā ievērojot judikatūru attiecībā uz formas preču zīmēm bez grafiskiem elementiem vai vārdiskiem elementiem, lai gan reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot grafisks elements virsmas reljefa formā, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Pareizi būtu preču zīmi novērtēt, ņemot vērā grafiskām preču zīmēm piemērojamos principus.
3)
Vispārējā tiesa esot nepareizi novērtējusi apstākli, ka preču formai bez apzīmēšanas mērķa var būt arī citi, tādi kā, piemēram, estētiski mērķi, ar ko netiekot radīts kaitējums formas preču zīmes sākotnējai atšķirtspējai.
4)
Vārdus “parasti nav” Vispārējā tiesa esot interpretējusi “nav pierasts” izpratnē un līdz ar to esot noraidījusi iespēju, ka saldumu jomā patērētājs jau ir pieradis pie līdzīgām formas preču zīmēm kā tā, kas ir pieteikta šajā lietā, un tāpēc tās var uzskatīt par atšķirtspējīgām. Turklāt Vispārējā tiesa neesot pareizi uztvērusi preču formu nozīmi preču apzīmēšanai šajā lietā aplūkojamajā saldumu tirgū un tāpēc esot pārpratusi formas preču zīmju saldumu nozarē, ciktāl šādas preču zīmes atspoguļo dzīvniekus un/vai citas dzīvas būtnes vai attiecīgi dažādu dzīvu būtņu elementu kombināciju, apšķirtspējas pierādījuma tiesisko mērogu.
5)
Vispārējā tiesa, pretstatot “dekoratīvu struktūru”, no vienas puses, un “analizējošu izskatīšanu”, no otras puses, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, un šajā sakarā arī neesot ievērojusi, ka preču zīmes ir jāizvērtē visaptveroši.
6)
Šo faktoru, saistībā ar kuriem tikušas pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, kopums rezultātā esot novedis pie tā, ka Vispārējā tiesa reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir noliegusi atšķirtspēju, lai gan, KPZR 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemērojot pareizi, atšķirtspēja esot bijusi jāapstiprina.
II. Tiesību tikt uzklausītam nenodrošināšana
7)
Tā kā Vispārējā tiesa savā nolēmumā neesot ņēmusi vērā plašas apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentācijas daļas, tā esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai.
III. KPZR 73. panta 1. punkta pārkāpums (pienākums norādīt pamatojumu)
8)
Vispārējā tiesa savu spriedumu esot balstījusi uz pieņēmumu, ka figūras, kas veido preču zīmes priekšmetu, izteiktā pašas individualitāte nav pierādīta, lai gan atbilstoši izmeklēšanas pēc paša ierosmes principam ITSB, norādot uz salīdzināmām tirgū pazīstamām figūrām, esot bijis jāatspēko [pieņēmums] par figūras individualitāti. Vispārējā tiesa acīmredzot neesot vēlējusies izskatīt apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu un tāpēc neesot ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.
9)
Tā kā Vispārējā tiesa savā nolēmumā apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentācijas daļas gan esot ņēmusi vērā, bet savā nolēmumā tās nav izvērtējusi vai lielākoties uz tām nav atsaukusies, tā neesot izpildījusi savu pienākumu saprātīgi pamatot savu nolēmumu.
Full & Egal Universal Law Academy