23.7.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 219/3
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. aprīlī iesniedza Grondwettelijk Hof (Beļģija) — All Projects & Developments u.c.
(Lieta C-203/11)
2011/C 219/05
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Grondwettelijk Hof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājas:
All Projects & Developments NV
Bouw-en Coördinatiekantoor Andries NV
Belgische Gronden Reserve NV
Bouwonderneming Ooms NV
Bouwwerken Taelman NV
Brummo NV
Cordeel Zetel Temse NV
DMI Vastgoed NV
Dumobil NV
Durabrik NV
Eijssen NV
Elbeko NV
Entro NV
Extensa NV
Flanders Immo JB NV
Green Corner NV
Huysman Bouw NV
Imano BVBA
Immpact Ontwikkeling NV
Invest Group Dewaele NV
Invimmo NV
Kwadraat NV
Liburni NV
Lotinvest NV
Matexi NV
Novus NV
Plan & Bouw NV
7Senses Real Estate NV
Sibomat NV
Tradiplan NV
Uma Invest NV
Versluys Bouwgroep BVBA
Villabouw Francis Bostoen NV
Willemen General Contractor NV
Wilma Project Development NV
Woningbureau Paul Huyzentruyt NV
Lietas dalībnieki:
Ministerraad (Ministru padome)
Vlaamse regering (Flandrijas valdība)
Immo Vilvo NV
PSR Brownfield Developers NV
College van de Franse Gemeenschapscommissie
Franse Gemeenschapsregering
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pants paši par sevi vai saistībā ar Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmumu 2005/842/EK (1) par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tiem Eiropas Komisijai ir jāpaziņo par Flandrijas reģiona 2009. gada 27. marta Dekrēta par zemes un nekustamo īpašumu politiku 3.1.3. un 3.1.10. pantā, 4.1.20. panta trešās daļas 2. punktā, 4.1.21. un 4.1.23. pantā paredzētajiem pasākumiem pirms šo tiesību normu pieņemšanas vai stāšanās spēkā?
2)
Vai tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru privātpersonām, kuru detālplānojums vai būvprojekts atbilst konkrētai minimālai platībai, automātiski ir noteikts sociāls pienākums ne mazāk kā 10 un ne vairāk kā 20 procentu apmērā no šī detālplānojuma vai būvprojekta un šo pienākumu var izpildīt natūrā vai samaksājot EUR 50 000 par katru nerealizētu sociālu apbūves vienību vai sociālu mājokli, jāizvērtē, pamatojoties uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvību vai kapitāla brīvu apriti, vai arī tas ir jākvalificē kā komplekss tiesiskais regulējums, kas jānovērtē attiecībā uz katru no šīm brīvībām?
3)
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK (2) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 2. panta 2. punkta a) un j) apakšpunkts ir jāpiemēro attiecībā uz privātpersonu obligātu ieguldījumu sociālo mājokļu un viesnīcas tipa dzīvokļu izveidē, ja šo ieguldījumu automātiski nosaka kā sociālu pienākumu saistībā ar katru būvniecības vai detālplānošanas atļauju projektam, kurš atbilst tiesību aktā noteiktai minimālajai platībai, un uzbūvētos sociālos mājokļus par iepriekš noteiktu maksimālo cenu iegādājas sociālo mājokļu būvniecības sabiedrības, lai tos izīrētu plašam privātpersonu lokam, vai arī, nododot tiesības sociālo mājokļu būvniecības sabiedrībām, tos pārdod privātpersonām, kas ietilpst šajā pašā personu kategorijā?
4)
Ja atbilde uz trešo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2006/123 15. pantā minētais jēdziens “novērtējama prasība” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver pienākumu privātpersonām papildus vai savas parastās darbības ietvaros veikt sociālo mājokļu būvniecību un uzceltos mājokļus par maksimālo cenu pārdot daļēji publiskiem tiesību subjektiem vai, nododot tiesības uz šiem mājokļiem, nodot tos šo tiesību subjektu rīcībā, lai gan šīm privātpersonām nav iniciatīvas tiesību sociālo mājokļu tirgū?
5)
Ja atbilde uz trešo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai valsts tiesai, konstatējot,
a)
ka saskaņā ar Direktīvas 2006/123 15. pantu jauna novērtējama prasība nav pārbaudīta īpašā veidā saskaņā ar šīs direktīvas 15. panta 6. punktu un
b)
ka par šo jauno prasību nav paziņots saskaņā ar šīs direktīvas 15. panta 7. punktu, ir jānosaka sankcija un, ja ir jānosaka, tad kāda sankcija?
6)
Ja atbilde uz trešo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai jēdziens “neatļauta prasība” Direktīvas 2006/123 14. pantā ir jāinterpretē tādējādi, ka ir aizliegts pieņemt valsts tiesisko regulējumu, kurā piekļuve pakalpojumu darbībai vai tās veikšana ir atkarīga no kādas prasības ne tikai šajā pantā minētajos teorētiskajos apstākļos, bet arī tad, ja šādā regulējumā ir vienīgi paredzēts, ka šīs prasības neizpildes gadījumā netiks izmaksāta finanšu kompensācija par likumā noteikta pakalpojuma sniegšanu un par šā pakalpojuma sniegšanu netiks atmaksāta iemaksātā finanšu garantija?
7)
Ja atbilde uz trešo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai jēdziens “konkurējošs uzņēmums” Direktīvas 2006/123 14. panta 6. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams arī attiecībā uz valsts iestādi, kuras funkcijas var daļēji pārklāties ar pakalpojumu sniedzēju funkcijām, ja tā pieņem šīs pašas direktīvas 14. panta 6. punktā minētos lēmumus un vienlaikus tai ir pienākums kā pēdējam posmam hierarhijas sistēmā iegādāties sociālos mājokļus, kurus, izpildot tam noteikto sociālo pienākumu, uzbūvējis pakalpojumu sniedzējs?
8)
a)
Ja atbilde uz trešo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai jēdziens “atļauju piešķiršanas sistēma” Direktīvas 2006/123 4. panta 6. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams attiecībā uz izziņām, kuras valsts iestāde izsniedz pēc būvniecības vai detālplānošanas sākotnējās atļaujas piešķiršanas un kuras ir vajadzīgas, lai varētu saņemt dažas no kompensācijām par sociālā pienākuma izpildi, kas ir automātiski saistīts ar šo sākotnējo atļauju, un kuras vienlaikus ir vajadzīgas, lai varētu prasīt atmaksāt finanšu garantiju, kas pakalpojuma sniedzējam bija obligāti jāiemaksā šai valsts iestādei?
b)
Ja atbilde uz trešo prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša, vai jēdziens “atļauju piešķiršanas sistēma” Direktīvas 2006/123 4. panta 6. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams attiecībā uz līgumu, kuru, pamatojoties uz tiesību akta normu, tiesību nodošanas valsts iestādei ietvaros privātpersona vienojas ar šo valsts iestādi par tāda sociāla mājokļa pārdošanu, kuru uzbūvējusi šī privātpersona, lai natūrā izpildītu sociālu pienākumu, kas automātiski ir saistīts ar būvniecības vai detālplānošanas atļauju, ņemot vērā apstākli, ka šā līguma noslēgšana ir šīs atļaujas izmantošanas nosacījums?
9)
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru būvniecības vai detālplānošanas atļaujas piešķiršana projektam, kurš atbilst konkrētai minimālai platībai, automātiski tiek saistīta ar sociālu pienākumu uzbūvēt sociālos mājokļus konkrētas procentu likmes no projekta vērtības apjomā un šie mājokļi pēc tam par iepriekš noteikto cenu jāpārdod valsts iestādei vai, nododot tiesības uz šiem mājokļiem, tie jānodod šīs valsts iestādes rīcībā?
10)
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru būvniecības vai detālplānošanas atļaujas piešķiršana projektam, kurš atbilst konkrētai minimālai platībai, automātiski tiek saistīta ar sociālu pienākumu uzbūvēt sociālos mājokļus konkrētas procentu likmes no projekta vērtības apjomā un šie mājokļi pēc tam par iepriekš noteikto cenu jāpārdod valsts iestādei vai, nododot tiesības uz šiem mājokļiem, tie jānodod šīs valsts iestādes rīcībā?
11)
Vai jēdziens “būvdarbu valsts līgums [būvdarbu publiskā iepirkuma līgums]” Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK (3) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tiesiskajam regulējumam, saskaņā ar kuru būvniecības vai detālplānošanas atļaujas piešķiršana projektam, kas atbilst konkrētai minimālai platībai, automātiski tiek saistīta ar sociālu pienākumu uzbūvēt sociālos mājokļus konkrētas procentu likmes no projekta vērtības apjomā un šie mājokļi pēc tam par iepriekš noteiktu cenu ir jāpārdod valsts iestādei vai, nododot tiesības uz šiem mājokļiem, tie jānodod šīs valsts iestādes rīcībā?
12)
Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 21., 45. un 49., 56. un 63. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK (4) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 22. un 24. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj Flandrijas reģiona 2009. gada 27. marta Dekrēta par zemes un nekustamo īpašumu politiku 5. nodaļā ar nosaukumu “Dzīvošana savā reģionā” paredzēto tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru zemesgabalu un uz tiem uzbūvētu būvju nodošana konkrētās tā dēvētajās mērķa pašvaldībās ir atkarīga no tā, vai pircējs vai īrnieks var pierādīt, ka tam ir pietiekama saikne ar attiecīgo pašvaldību dekrēta 5.2.1. panta otrās daļas nozīmē?
(1) OV L 312, 67. lpp.
(2) OV L 376, 36. lpp.
(3) OV L 134, 114. lpp.
(4) OV L 158, 77. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy