9.7.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 204/17
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās no T-122/07 līdz T-124/07 Siemens AG Österreich u.c./Komisija 2011. gada 13. maijā iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-231/11 P)
2011/C 204/31
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Antoniadis, R. Sauer, N. von Lingen)
Pārējie lietas dalībnieki: Siemens AG Österreich, VA Tech Transmission&Distribution GmbH&Co. KEG, Siemens Transmission&Distribution Ltd, Siemens Transmission&Distribution SA, Nuova Magrini Galileo SpA
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
pirmkārt un galvenokārt,
—
atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 3. marta sprieduma apvienotajās lietās no T-122/07 līdz T-124/07 Siemens AG Österreich u.c./Komisija rezolutīvās daļas 2. punktu tiktāl, ciktāl tā pamatā ir pārsūdzētā sprieduma 157. punktā izdarītais Vispārējās tiesas secinājums par to, ka Komisijai ir pienākums noteikt dažādu sabiedrību attiecīgo daļu summās, kuras tām ir jāmaksā solidāri;
—
atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 3. marta sprieduma apvienotajās lietās no T-122/07 līdz T-124/07 Siemens AG Österreich u.c./Komisija rezolutīvās daļas 3. punktu tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa atbilstoši pārsūdzētā sprieduma 158. punktā, lasot to kopā ar tā 245., 247., 262. un 263. punktu, izdarītajiem secinājumiem ir koriģējusi naudas sodu apmēru, tai skaitā nosakot naudas soda daļu, par kuras samaksu ir atbildīga katra konkrētā sabiedrība;
otrkārt un pakārtoti,
—
atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās no T-122/07 līdz T-124/07 Siemens AG Österreich u.c./Komisija tiktāl, ciktāl tajā atbilstoši pārsūdzētā sprieduma 157. punktam Komisijai ir noteikts pienākums noteikt dažādu sabiedrību attiecīgo daļu summās, kuras tām ir jāmaksā solidāri;
—
atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 3. marta spriedumu apvienotajās lietās no T-122/07 līdz T-124/07 Siemens AG Österreich u.c./Komisija tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa atbilstoši pārsūdzētā sprieduma 158. punktā izdarītajiem secinājumiem sprieduma 245., 247., 262. un 263. punktā ir noteikusi naudas soda daļu, par kuras samaksu ir atbildīga katra konkrētā sabiedrība, tādējādi izmainot Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmumu C(2006) 6762, galīgā redakcija, lietā COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas;
treškārt,
—
noraidīt saistībā ar apvienotajām lietām no T-122/07 līdz T-124/07 Siemens AG Österreich u.c./Komisija izvirzītos prasījumus par Lēmuma C(2006) 6762, galīgā redakcija, 2. panta j), k) un l) punkta atcelšanu;
ceturtkārt,
—
piespriest atbildētājām apelācijas instancē un prasītājām pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan šajā apelācijas tiesvedībā, gan tiesvedībā pirmajā instancē.
Pamati un galvenie argumenti
1)
Attiecībā uz Komisiju noteiktais pienākums paredzēt solidāri atbildīgo parādnieku individuālo atbildības sadalījumu neatbilst saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. pantu Komisijai piešķirto pilnvaru un pienākumu apmēram un rada valstu tiesību sistēmu apdraudējumu. Šīs pilnvaras un pienākumi attiecas uz ārējām attiecībām, proti, uz naudas sodu noteikšanu un attiecīgā gadījumā uz secinājumu, ka lietas dalībnieki, kuriem ir adresēts lēmums, ir atzīstami par solidāri atbildīgiem. Savukārt par solidāri atbildīgām atzīto personu starpā pastāvošajām iekšējām attiecībām, kas solidāras atbildības noteikšanas ietvaros var ietvert viena par solidāri atbildīgu atzītā parādnieka regresa tiesības attiecībā pret pārējiem parādniekiem, pārsvarā ir piemērojamas dalībvalstu tiesības.
2)
Vispārējā tiesa ir pārsniegusi savu neierobežoto kompetenci, saistošā veidā nosakot konkrētas atbildības daļas iekšējo attiecību ietvaros attiecībā uz valsts tiesās iespējami celtajām prasībām par atlīdzināšanu.
3)
Vispārējās tiesas Komisijai noteiktais pienākums detalizēti reglamentēt no solidārās atbildības noteikšanas izrietošās tiesiskās sekas nevar tikt pamatots ar sodu un sankciju individuālas noteikšanas principu, uz kuru šajā ziņā ir atsaukusies Vispārējā tiesa; katrā ziņā tādējādi tiek pārkāpts uzņēmuma atzīšanas par atbildīgu par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem princips.
4)
Vispārējā tiesa ir pieņēmusi savu nolēmumu ultra petita veidā un ir pārkāpusi sacīkstes principu tiktāl, ciktāl tā ir veikusi atbildības sadalījumu iekšējo attiecību ietvaros un netieši ir izmainījusi lēmumu, kas nebija lūgts un nebija arī pietiekami apspriests.
5)
Vispārējā tiesa ir pārkāpusi arī pienākumu norādīt pamatojumu, jo no pārsūdzētā sprieduma nav pietiekami skaidri noprotami galvenie pamatojošie elementi un Vispārējā tiesa nav izvērtējusi Komisijas izvirzītos argumentus attiecībā uz solidārās atbildības noteikšanu.
6)
Visbeidzot, pārsūdzētajā spriedumā neesot ievērota Komisijas rīcības brīvība attiecībā uz atbildīgo personu noteikšanu.
Full & Egal Universal Law Academy