10.9.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 269/23
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 31. maijā iesniedza Hamburgisches Oberverwaltungsgericht (Vācija) — Atilla Gülbahce/Freie und Hansestadt Hamburg
(Lieta C-268/11)
2011/C 269/43
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Hamburgisches Oberverwaltungsgericht
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Atilla Gülbahce
Atbildētājs: Freie und Hansestadt Hamburg
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Lēmuma Nr. 1/80 (1) 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka
a)
Turcijas darba ņēmējs, kuram ir atbilstoši izsniegta atļauja strādāt dalībvalsts teritorijā konkrētu laikposmu (attiecīgā gadījumā — bez termiņa ierobežojuma), kas pārsniedz uzturēšanās atļaujas termiņu (t. s. darba atļauja ar ilgāku termiņu), visā šajā laikposmā var izmantot savas no šīs atļaujas izrietošās tiesības tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā valsts likumiskajām interesēm, proti, sabiedriskajai kārtībai, valsts drošībai un veselības aizsardzībai,
b)
un ka dalībvalstij ir liegts jau sākotnēji atteikties atzīt, ka šī atļauja ietekmē personas ar uzturēšanos saistīto tiesisko statusu, ņemot vērā atļaujas izsniegšanas laikā spēkā esošos valsts tiesību aktus, saskaņā ar kuriem nosacījums darba atļaujas saņemšanai ir uzturēšanās atļauja (saskaņā ar Tiesas 1999. gada 2. marta spriedumu lietā C-416/96 El-Yassini, Recueil, I-1209. lpp., sprieduma kopsavilkuma 3. punkts, sprieduma 62.-65. punkts, attiecībā uz EEK un Marokas nolīguma 40. panta 1. punkta darbības jomu, kā arī 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā C-97/05 Gattoussi, Krājums, I-11917. lpp., sprieduma kopsavilkuma 2. punkts, sprieduma 36.-43. punkts, attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma EK-Tunisija 64. panta 1. punkta darbības jomu)?
Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša:
2)
Vai Lēmuma Nr. 1/80 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka klauzula “atturēšanās no jebkādas darbības” arī neļauj dalībvalstij ar normatīvu regulējumu (šajā gadījumā — ar 2004. gada 30. jūlijaGesetz über den Aufenthalt, die Erwerbstätigkeit und die Integration von Ausländern im Bundesgebiet [Likumu par ārzemnieku uzturēšanos, algotu darbu un integrēšanu Vācijas teritorijā]) liegt likumīgam darba tirgum piederīgam Turcijas darba ņēmējam izmantot iespēju atsaukties uz Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punktā paredzētā nediskriminācijas principa pārkāpumu, ņemot vērā tam agrāk izsniegto darba atļauju, kuras derīguma termiņš pārsniedz uzturēšanās atļaujas termiņu?
Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša:
3)
Vai Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā noteiktais nediskriminācijas princips jebkurā gadījumā tomēr neliedz valsts iestādēm pēc derīguma termiņa beigām anulēt termiņuzturēšanās atļaujas, kuras uz noteiktu laiku saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepamatoti izsniegtas Turcijas darba ņēmējam, ievērojot valsts tiesību normas par tādiem laikposmiem, kuros Turcijas darba ņēmējs ir faktiski izmantojis tam atbilstoši izsniegto beztermiņa darba atļauju un ir bijis nodarbināts?
4)
Vai Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punkts turklāt ir jāinterpretē tādējādi, ka šis noteikums ietver vienīgi tādu nodarbošanos, kuru Turcijas darba ņēmējs, kuram ir beztermiņa un ratione materiae neierobežota darba atļauja, kuru tam atbilstoši ir izsniegušas valsts iestādes, ir veicis laikposmā, kurā ir beidzies citam mērķim izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš, un ka Turcijas darba ņēmējs šādā situācijā nevar pieprasīt, lai valsts iestādes arī pēc galīgas šīs profesionālās darbības izbeigšanas atļautu tā turpmāku uzturēšanos jaunas nodarbošanās nolūkā — attiecīgā gadījumā pēc darba meklēšanai nepieciešamā pārtraukuma perioda?
5)
Vai Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punkts turklāt ir jāinterpretē tādējādi, ka nediskriminācijas princips (tikai) liedz uzņemošās dalībvalsts iestādēm pēc pēdējās izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām veikt ar uzturēšanās izbeigšanu saistītus pasākumus pret Turcijas valstspiederīgo, kas likumīgi ir nodarbināts darba tirgū un kuram tā sākotnēji attiecībā uz profesionālās darbības veikšanu ir piešķīrusi plašākas tiesības nekā attiecībā uz uzturēšanos, tiktāl, ciktāl šie pasākumi nekalpo valsts likumisko interešu aizsardzībai, tomēr neuzliek šīm iestādēm pienākumu izsniegt uzturēšanās atļauju?
(1) Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmums “Par EEK un Turcijas asociācijas attīstību”.
Full & Egal Universal Law Academy