10.9.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 269/26
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-202/09 Deichmann SE/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2011. gada 20. jūnijā iesniedza Deichmann SE
(Lieta C-307/11 P)
2011/C 269/49
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deichmann SE (pārstāvis — O. Rauscher, Rechtsanwalt)
Otrs Lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
apelācijas sūdzības iesniedzēja prasa atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-202/09;
—
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 3. aprīļa lēmumu lietā R 224/2007-4;
—
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas spriedumu, ar ko šī tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 3. aprīļa lēmumu, ar kuru tika noraidīts tās pieteikums reģistrēt grafisku preču zīmi, kurā ir attēlota leņķveidīga loksne ar raustītām līnijām. Preču zīmes aizsardzība tika pieteikta attiecībā uz 10. (“ortopēdiskie apavi”) un 25. (“apavi”) klasi Nicas nolīguma izpratnē.
Ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā — “Preču zīmju regula”) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 74. panta 1. punkta teikuma pirmā daļa.
Sprieduma pamatā esot nepareizais pieņēmums, ka, lai preču zīmes atšķirtspēju noraidītu kopumā, pietiek ar strīdus apzīmējuma izmantošanas veida, kuram nav atšķirtspējas, vienkāršu esamības iespēju vai varbūtību. Tomēr faktiski, lai pārvarētu aizsardzības šķērsli saistībā ar trūkstošu atšķirtspēju, pietiekot jau ar pieejamu atšķirtspējīgas izmantošanas iespēju. Tas izrietot no Preču zīmju regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta salīdzinājuma ar Preču zīmju regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta formulējumu un veidojot pa šo laiku nostiprinājušos Vācijas Federālās augstākās tiesas un Vācijas Federālās patentu tiesas judikatūras principu.
Runājot par (ortopēdiskiem) apaviem, apzīmējumu kā izcelsmes norādi tostarp uztverot tad, ja to, kā tas parasti tiekot darīts apavu apzīmēšanai, norāda uz iekšējās zoles aizmugurējās vidējās daļas, uz etiķetes vai apavu kārbas. Ņemot vērā šo pieejamo izmantošanas iespēju, Vispārējās tiesas pieņēmumam, ka aizsardzībai pieteikto preču zīmi veidojot pašas preces sastāvdaļas attēlojums, nevarētu būt pamata.
Turklāt Vispārējā tiesa neesot pēc būtības izskatījusi acīmredzamo apelācijas sūdzības iesniedzējas izklāstīto apzīmēšanas praksi sporta un brīvā laika apavu jomā, lai gan saskaņā ar Preču zīmes regulas 74. panta 1. punkta teikuma pirmajā daļā kodificēto izmeklēšanas pēc savas ierosmes principu tai esot bijis pienākums to darīt.
Visbeidzot, Vispārējā tiesa neesot varējusi strīdus preču zīmes atšķirtspēju noraidīt ar pamatojumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas pienākums esot bijis ar konkrētām un pamatotām norādēm pierādīt, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir atšķirtspēja.
Full & Egal Universal Law Academy