22.10.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 311/21
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2011. gada 23. maija rīkojumu lietā T-226/10 Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej/Komisija 2011. gada 10. augustā iesniedza Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej
(Lieta C-422/11 P)
2011/C 311/37
Tiesvedības valoda — poļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej (pārstāvji — D. Dziedzic-Chojnacka, D. Pawłowska)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Eiropas Savienības Vispārējā tiesā;
—
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Pamats prasības noraidīšanai bija Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej [Elektroniskās komunikācijas iestādes prezidentu] pārstāvošo juriskonsultu (radcowi prawni) darba attiecības ar šo iestādi, kas pēc Vispārējās tiesas uzskata liedz tiem pārstāvēt prasītāju tiesā.
Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej par apstrīdēto rīkojumu izvirza šādus iebildumus:
Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Tiesas Statūtu 19. panta trešo un ceturto daļu, skatītu kopā ar 53. panta pirmo daļu, kā arī LESD 254. panta sesto daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta (turpmāk tekstā — “Reglamenta”) 113. pantu, interpretējot pirmo minēto tiesību normu kļūdaini un uzskatot, ka tā neattiecas uz juriskonsultiem, kas darbojas, pamatojoties uz ar vienu no lietas dalībniekiem tiesā noslēgtu darba līgumu.
Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 67. panta 1. punktu, skatītu kopā ar Reglamenta 113. pantu, jo tā neesot ievērojusi dalībvalsts atšķirīgo tiesību sistēmu un tradīcijas un noraidījusi prasību, pamatojoties uz pieņēmumu, ka juriskonsultu, kas darbojas saskaņā ar darba attiecībām, neatkarības pakāpe ir mazāka nekā juriskonsultiem, kas strādā no pārstāvētajām personām neatkarīgos birojos.
Treškārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi ESL 5. panta 1. un 2. punktu, skatītu kopā ar ESL 4. panta 1. punktu, kā arī kopā ar Reglamenta 113. pantu, pieņemot, ka Līgumu normas atļauj nošķirt juriskonsultu pilnvaru apmēru pārstāvības tiesā jomā, lai gan Kopienu tiesībās šajā ziņā nav paredzēta nošķiršana un Līgumos Savienībai nav nodota kompetence šajā jomā.
Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi ESL 5. panta 4. punktu, skatītu kopā ar Reglamenta 113. pantu, pieņemot, ka Līguma mērķu sasniegšanai ir vajadzīgs, lai juriskonsulti, kas darbojas saskaņā ar darba attiecībām, netiktu pielaisti lietas dalībnieku pārstāvēšanai Vispārējā tiesā.
Piektkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi procesuālu kļūdu, jo tā neesot pietiekami pamatojusi apstrīdēto rīkojumu.
Full & Egal Universal Law Academy