22.10.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 311/28
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā T-192/06 Caffaro/Komisija 2011. gada 31. augustā iesniedza Caffaro Srl, attiecībā uz kuru ir uzsākta īpaša administratīva procedūra (agrāk — Caffaro Srl)
(Lieta C-447/11 P)
2011/C 311/46
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Caffaro Srl, attiecībā uz kuru ir uzsākta īpaša administratīva procedūra (agrāk — Caffaro Srl) (pārstāvji — A. Santa Maria, C. Biscaretti di Ruffia un E. Gambaro, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu un līdz ar to par spēkā neesošu atzīt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmumu C(2006) 1766, galīgā redakcija, tiktāl, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējai solidāri ar SNIA S.p.A. ir uzlikts naudas sods 1,078 miljonu euro apmērā, vai — pakārtoti –
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu un līdz ar to atcelt lēmumu tajās daļās, kuras minētas šajā apelācijas sūdzībā izvirzītajos pamatos, kurus Tiesa atzīs par pamatotiem un atbilstošiem, lai tos apmierinātu;
—
pakārtotāk — samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējai uzliktā naudas soda apmēru, nosakot simbolisku summu, vai šo apmēru būtiski samazināt, ņemot vērā apelācijas sūdzībā minētos tiesiskos pamatus un faktiskos apstākļus;
—
vēl pakārtotāk — nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā vēlreiz pieņem nolēmumu, ņemot vērā norādes un kritērijus, kurus Tiesa vēlēsies precizēt, izskatot šo apelācijas sūdzību;
—
katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Izvirzot pirmo pamatu, Caffaro norāda uz LESD 101. panta, Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. un 3. punkta un Komisijas Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai (2) pārkāpumu, faktu un atsevišķu pierādījumu nepareizu piemērošanu un sagrozīšanu, pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, kā arī pamatojuma nepietiekamību un pretrunīgumu tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa par būtisku neatzina Caffaro ekonomiski atkarīgo stāvokli attiecīgajā tirgū un tās ciesto kaitējumu aizliegtās vienošanās dēļ.
Ar otro pamatu Caffaro apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punktu un Komisijas Pamatnostādnes naudas sodu aprēķināšanai attiecībā uz atsauces gadu, kuru Komisija bija ņēmusi vērā, piemērojot diferencētu pieeju. Precīzāk, apelācijas sūdzības iesniedzēja kritizē to, ka attiecībā uz visiem apgalvotā pārkāpuma dalībniekiem (izņemot Caffaro) tika ņemtas vērā tirgus daļas 1999. gadā.
Izvirzot trešo pamatu, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir uzskatījusi, ka attiecībā uz Caffaro dalības pārkāpumā ilgumu nav bijusi būtiska apelācijas sūdzības iesniedzējas nepiedalīšanās 1998. gada 26. novembra prettiesiskajās sarunās. Apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši norāda uz Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkta un Komisijas Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai pārkāpumu, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu, pamatojuma trūkumu, kļūdainu faktu vērtējumu un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.
Ar ceturto pamatu par Komisijas rīcības attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju uzsākšanas noilgšanu un novēloto raksturu Caffaro norāda uz kļūdainu Regulas (EK) Nr. 1/2003 25. panta piemērošanu, faktu sagrozīšanu un nepareizu piemērošanu, pilnvaru nepareizu izmantošanu, ES vispārīgo tiesību principu pārkāpumu, tās tiesību uz aizstāvību aizskārumu, kā arī pārsūdzētā sprieduma nepamatošanu. Caffaro it īpaši pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav ņēmusi vērā Komisijas pirms informācijas pieprasījuma nosūtīšanas apelācijas sūdzības iesniedzējai īstenoto bezdarbību, kas ilga gadu pēc noilgumu pārtraucošas darbības un kuru nepamatoja nekādi ar izmeklēšanu saistīti iemesli vai konkrēti argumenti.
Izvirzot piekto pamatu, apelācijas sūdzības iesniedzēja, visbeidzot, uzskata, ka pārsūdzētais spriedums nav pamatots un ka tajā ir kļūdaini izvērtēti atbildību mīkstinošie apstākļi, kurus tā bija minējusi Komisijai. Tā uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi procesuālos noteikumus un ir kļūdaini tai par sliktu izvērtējusi atsevišķus pierādījumus.
(1) OV L 1, 1. lpp.
(2) OV 1998, C 9, 3. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy