26.11.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 347/12
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 9. septembrī iesniedza Tribunale ordinario di Brescia (Itālija) — Gennaro Currà u.c./Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-466/11)
2011/C 347/17
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale ordinario di Brescia
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Gennaro Currà u.c.
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Persona, kas iestājusies lietā: Itālijas Republika
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai, ievērojot Vācijas valsts starptautiskās saistības (Londonas 1953. gada nolīguma par Vācu Reiha parādiem 2. pants un 5. panta 2. punkts u.tml.), Itālijas tiesā saistībā ar faktiskajiem lietas apstākļiem izvirzītā iebilde par [šīs valsts] imunitāti no jurisdikcijas civillietās […] — uz kuru kopš 2004. gada 11. novembra (spriedums lietā Ferrini) vairs nevar pretendēt — un [2008. gada 18. novembrī Triestē ar Itālijas valdību noslēgtā] vienošanās par tiesvedības uzsākšanu Starptautiskajā tiesā ([lieta] Nr. 143/2008 General list), [kopā ar] attiecīgo, no Likuma Nr. 89/2010 [izrietošo] Itālijas tiesisko regulējumu, kas par neizpildāmiem padara Itālijas tiesu spriedumus jautājumā par smagiem noziegumiem pret cilvēci, ir pretrunā [LES] 6. pantam un Eiropas [Savienības] 2000. gada 18. decembra Pamattiesību hartas 17., 47. un 52. pantam?
2)
Vai ar Reichsbeamtenhaftungsgesetz 7. panta (Bundesgerichtshof2003. gada 26. jūnija spriedums, III ZR 245/98, [un] Bundensverfassungsgericht2006. gada 15. februāra spriedums, 2 Bvr 1476/03) piemērošanu attiecībā uz kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas pretrunā Londonas 1953. gada nolīguma par Vācu Reiha parādiem 2. pantam Eiropas pilsoņiem liedz tiesības saņemt kādu atlīdzinājumu no Vācijas valsts, laikā līdz 2004. gada 11. martam (spriedums lietā Ferrini) tika aizskartas [Eiropas Savienības] Pamattiesību hartas 17. un 47. pantā paredzētās prasītāju tiesības un [vai] tādēļ atsaukšanās uz noilguma termiņu ir pretrunā saistībām, kas izriet no Kopienu tiesībām, konkrēti, [LES] 3. panta un 4. panta 3. punkta pēdējai daļai un principam “non conceditur contra venire factum proprio”?
3)
Vai atbildētājas statusā esošās Vācijas Federatīvās Republikas izvirzītā iebilde par imunitāti no jurisdikcijas ir pretrunā [LES] 4. panta 3. punkta pēdējai daļai un 21. pantam tāpēc, ka tādējādi tiktu izslēgta atbildētājas uz Eiropā vispāratzītajiem principiem ([LESD] 340. pants) balstītā civiltiesiskā atbildība attiecībā pret citas dalībvalsts pilsoņiem par tās izdarīto starptautisko tiesību (verdzības un piespiedu darba aizlieguma) pārkāpumu?
Full & Egal Universal Law Academy