3.12.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 355/12
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Eiropas Komisija 2011. gada 11. oktobrī iesniedza ThyssenKrupp Liften BV
(Lieta C-519/11 P)
2011/C 355/20
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ThyssenKrupp Liften BV (pārstāvji — O.W. Brouwer, N. Lorjé un N. Al-Ani, advocaten)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedumu tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus;
—
taisīt spriedumu lietā un, pamatojoties uz pirmajā instancē izvirzītajiem pamatiem, atzīt Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007) 512, galīgā redakcija, (1) lietā COMP/E-1/38.823 — Lifti un mehāniskie eskalatori, par spēkā neesošu un/vai samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu;
—
pakārtoti, samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu;
—
pakārtotāk, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza piecus apelācijas pamatus.
1)
EKL 81. panta 1. punkta (tagad — LESD 101. panta 1. punkts) pārkāpums, jo apelācijas sūdzības iesniedzējai pārmestie pārkāpumi nevarēja būtiski ierobežot tirdzniecību starp dalībvalstīm un Komisija nepamatoti ierosinājusi procedūru.
2)
Ne bis in idem principa pārkāpums.
3)
Samērīguma principa pārkāpums, nosakot nesamērīgu naudas soda sākotnējo pamatsummu.
4)
Naudas sodu maksimālā apmēra saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 (2) 23. pantu pārkāpums, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punktā un ECPAK 6. panta 2. punktā noteiktās nevainīguma prezumpcijas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punktā noteiktā nulla poean sine lege principa pārkāpums, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punktā noteiktā samērīguma principa pārkāpums, sodu individualitātes principa un individuālās atbildības pārkāpums, jo apstiprināta apelācijas sūdzības iesniedzējas solidārā atbildība par visu naudas soda summu, pamatojoties uz koncerna apgrozījumu.
5)
Nepareizs novērtējums un prettiesiska bezdarbība, jo Vispārējā tiesa nav izmantojusi savas neierobežotās pilnvaras attiecībā uz naudas sodu pārbaudi, it īpaši saistībā ar konkrētā tirgus lielumu, prevencijas mērķi un sadarbību saskaņā ar 2002. gada paziņojumu par sadarbību un ārpus šī paziņojuma.
(1) Lēmuma kopsavilkums OV 2008, C 75, 19. lpp.
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy