4.2.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 32/13
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 7. novembrī iesniedza Rechtbank van koophandel te Antwerpen (Beļģija) — Pelckmans Turnhout NV/Walter Van Gastel Balen NV u.c.
(Lieta C-559/11)
2012/C 32/23
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Rechtbank van koophandel te Antwerpen
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Pelckmans Turnhout NV
Atbildētāji: Walter Van Gastel Balen NV, Walter Van Gastel NV, Walter Van Gastel Schoten NV, Walter Van Gastel Lifestyle NV
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai tas, ka tirgotājs septiņas dienas nedēļā tur atvērtu tirdzniecības vietu, kā arī tiekšanās pēc šādiem darba laikiem ir uzskatāma par darbību, noklusējumu, uzvedību vai apgalvojumu, komerciālu paziņojumu, tostarp reklāmu un tirgdarbību, kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem, un tādējādi par komercpraksi Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK (1), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem [un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”)], izpratnē?
2)
Vai ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, vai arī kādu citu Eiropas Savienības tiesību normu kā LESD 34., 35., 49. vai 56. pantu nav saderīgas tādas valsts tiesību normas kā 2006. gada 10. novembra likuma 8.-14. pants, kuros — ievērojot atsevišķus šajā likumā paredzētus gadījumus — tirgotājiem ir noteikts pienākums tirdzniecības vietai izraudzīties vienu brīvdienu nedēļā, ievērojot, ka ar to tirgotājam uzreiz tiek liegts septiņas dienas nedēļā turēt atvērtu savu tirdzniecības vietu, un, proti, neraugoties uz sekām, kādas šis aizliegums ir radījis vai var radīt attiecībā uz vidusmēra patērētāju, un neraugoties uz to, vai šāda darbība konkrētos apstākļos ir uzskatāma par pārkāpumu pret profesionālu rūpību vai godīgu komercpraksi, kā arī neraugoties uz to, ka strādājošo atpūta saskaņā ar darba tiesībām neatkarīgi no šī likuma tiek nodrošināta ar citu tiesību normu palīdzību?
(1) OV L 149, 22. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy