17.3.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 80/6
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 15. septembra spriedumu lietā T-427/09 centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2011. gada 29. novembrī iesniedza Centrotherm Systemtechnik GmbH
(Lieta C-609/11 P)
2012/C 80/08
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Centrotherm Systemtechnik GmbH (pārstāvji — A. Schulz un C. Onken, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 15. septembra spriedumu lietā T-427/09;
—
noraidīt prasību, ko iesniegusi centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 25. augusta lēmumu lietā R 6/2008-4;
—
piespriest centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī apelācijas sūdzība ir vērsta pret Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 25. augusta lēmumu attiecībā uz atcelšanas procesu starp centrotherm Clean Solutions GmbH & Co. KG un Centrotherm Systemtechnik GmbH.
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus pamatus:
1)
Pārsūdzētajā nolēmumā neesot ievērots Regulas Nr. 207/2009 (1) 65. pants un Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 2. un 3. punkts. Atbilstoši minētajām tiesību normām Vispārējai tiesai esot bijis jāņem vērā visi prasītājas izvirzītie pamati un iebildes par nepieņemamību.
2)
Turklāt pārsūdzētais spriedums neesot saderīgs ar Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 76. pantu. Tas esot balstīts uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru tieši prasītājai ir pierādīšanas pienākums attiecībā uz atbilstošu izmantošanu, lai saglabātu ar apstrīdēto preču zīmi saistītās tiesības. Tomēr faktiski, pirmkārt, Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā atcelšanas procesā, ņemot vērā Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu, esot piemērojams princips, ka Birojs veic faktu izvērtēšanu pēc savas ierosmes. Otrkārt, no Regulas Nr. 207/2009 normām un sistēmas, it īpaši salīdzinot normas par atcelšanu un normas par iebildumiem un spēkā neesamību saistībā ar relatīviem atteikuma pamatojumiem, izrietot, ka atcelšanas procesā pierādījumi par izmantošanu principā nav jāsniedz apstrīdētās preču zīmes īpašniekam.
No tā tostarp izrietot, ka Biroja atteikums ņemt vērā pierādījumus tādēļ, ka tie — kā tiek apgalvots — nav sniegti savlaicīgi, neesot pamatots.
3)
Kļūdaini — pretēji Tiesas judikatūrai — uzskatot, ka faktiskas izmantošanas jēdziens ir pretstatāms pat minimālās izmantošanas jēdzienam, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
4)
Visbeidzot, Biroja apgalvojums, kuru Vispārējā tiesa nav apšaubījusi un saskaņā ar kuru prasītājas vadītāja ar zvērestu apliecināts paziņojums nav uzskatāms par pieļaujamu pierādījumu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 78. panta 1. punkta f) apakšpunktam, esot nepareizs un pretrunā pašas Vispārējās tiesas judikatūrai.
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy