5.5.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 133/14
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2011. gada 22. septembra spriedumu lietā T-174/10 ara/ITSB 2011. gada 30. novembrī iesniedza ara AG
(Lieta C-611/11 P)
2012/C 133/26
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ara AG (pārstāvis — M. Gail, Rechtsanwalt)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Allrounder SARL
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 22. septembra spriedumu lietā T-174/10;
—
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 26. janvāra lēmumu lietā R 481/2009-1;
—
piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) un personai, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmām kārtām norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā, veicot visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu, nav sniegusi pietiekamu pamatojumu attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas kritērijiem, preču salīdzināšanu un sajaukšanas risku. Piemēram, tā esot kļūdaini nospriedusi, ka konkrēto sabiedrības daļu veido vidusmēra patērētāji, kas attiecīgo preču iegādē izrāda vidējo izmanības līmeni, lai gan vispirms esot ticis pierādīts, ka patērētājam reti ir iespēja tieši salīdzināt dažādas preču zīmes. Turklāt Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka divu trīsstūraino attēlu esamībai ir noteicoša nozīme kopējā iespaidā, ko strīdus preču zīme rada sabiedrības atmiņā. Līdz ar to Vispārējā tiesa ir pārlieku augstu novērtējusi vienu vai vairākus preču zīmes elementus.
Turklāt Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā nav norādījusi uz dokumentiem, kurus iesniegusi persona, kas iestājusies lietā, saistībā ar sajaukšanas iespējas vērtējumu.
Visbeidzot, Vispārējā tiesa esot pārlieku zemu novērtējusi ex officio pārbaudes principa nozīmīgumu.
(1) OV L 78, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy