21.4.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 118/8
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija 2011. gada 25. novembrī iesniedza HGA Srl u.c.
(Lieta C-630/11 P)
2012/C 118/12
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: HGA Srl u.c. (pārstāvji — G. Dore, F. Ciulli un A. Vinci, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Regione autonoma della Sardegna, Selene di Alessandra Cannas Sas u.c.
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
atcelt un/vai grozīt Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08;
—
atcelt Komisijas 2008. gada 2. jūlija lēmumu (valsts atbalsts C1/2004 Itālija — SG-Greffe (2008) D/204339) par valsts atbalsta shēmu “1998. gada reģionālais likums Nr. 9 — Atbalsta N 272/98 nepareiza izmantošana”
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza sešus pamatus.
Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji it īpaši apgalvo, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības, ir pārkāpts un nepareizi piemērots Regulas (EK) Nr. 659/99 (1) 4., 6., 7. un 16. pants, pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un tiesiskās drošības princips, kā arī ir pārkāpts Vispārējās tiesas Reglamenta 81. pants. Komisijas lēmums esot prettiesisks, jo tas ir pieņemts pēc tam, kad atbalsta kvalifikācija tika koriģēta, lai arī šāda korekcija nav paredzēta nevienā tiesību normā. Turklāt par procedūras sākšanu pēc korekcijas tika paziņots trīsarpus gadus pēc tam, kad Komisija bija saņēmusi visus ar atbalstu saistītos dokumentus. Šis pamats esot ticis izvirzīts tiesvedībā pirmajā instancē, bet Vispārējā tiesa par to nav lēmusi.
Otrais pamats ir par tiesiskās drošības principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu un Regulas (EK) Nr. 659/99 4., 7., 10. un 16. panta pārkāpumu. Komisijas lēmums esot ticis pieņemts, pārkāpjot noteiktos procesuālos termiņus.
Trešā pamata priekšmets ir LESD 108. panta un Regulas (EK) Nr. 659/99 1., 7., 14. un 16. panta pārkāpums. Šī pamata pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Komisijas lēmums esot prettiesisks, jo Regione nekad nav grozījis atbalstu attiecībā pret Reģionālajā likumā Nr. 9/1998 paredzēto.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti un nepareizi piemēroti nepieciešamības princips, veicinošas iedarbības princips un konkurences aizsardzības princips un līdz ar to ir pārkāpti Regulas (EK) Nr. 659/99 7. un 14. pants, ir pārkāpts un nepareizi piemērots LESD 108. pants, nav norādīts pamatojums un ir pārkāpts Vispārējās tiesas Reglamenta 81. pants. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisijas lēmums ir prettiesisks, jo faktiski atbalstam bija veicinoša iedarbība, un tas ir apstāklis, kurš Komisijai bija jāpārbauda arī gadījumā, kad pieteikums tika iesniegts pēc darbu uzsākšanas. Par šo jautājumu Vispārējā tiesa nav lēmusi.
Piektais pamats attiecas uz tiesiskās drošības principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu citā aspektā un Regulas (EK) Nr. 659/99 14. panta pārkāpumu. Spriedums esot pamatots ar kļūdainu pieņēmumu, ka Savienības tiesa nevarot vērtēt tiesisko paļāvību, kuru atbalsta saņēmējam ir radījušas valsts iestādes.
Pēdējais pamats attiecas uz objektivitātes un konkurences aizsardzības principa pārkāpumu. Vispārējā tiesa esot kļūdaini nolēmusi, ka Komisija nav īstenojusi atšķirīgu attieksmi ar apstrīdēto lēmumu, kurā tā noteica pienākumu atgūt apelācijas sūdzības iesniedzējiem piešķirto atbalstu, tai pat laikā atzīdama, ka veicinoša iedarbība pastāvēja attiecībā uz citiem desmit uzņēmumiem, kas bija sākuši darbus pēc pieteikuma iesniegšanas, neraugoties uz to, ka pieteikuma iesniegšana nerada pārliecību par to, ka atbalsts tiks piešķirts.
(1) OV L 83, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy